AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
16. maijā, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ekonomika
2
2

Ēnu ekonomika pērn atkal uzplaukusi

LV portāla infografika, Avots: pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2017. gadā”

Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās trijās Baltijas valstīs. Tiesa, Latvijā ar rādītāju 22% no iekšzemes kopprodukta kāpums bijis vismazākais – 1,3%. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā komponente bijusi aplokšņu algas, kas Latvijā veido gandrīz pusi no kopējās ēnu ekonomikas.

īsumā
  • Latvijā joprojām ir lielāka ēnu ekonomika nekā Igaunijā un Lietuvā.
  • Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2017. gadā ir aplokšņu algas.
  • Nozaru griezumā vislielākā ēnu ekonomika joprojām ir būvniecībā.
  • Augstās nodokļu likmes joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem tieši Latvijas uzņēmējiem.

Vislielākais ēnu ekonomikas apjoma pieaugums vērojams Igaunijā (+2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), kam seko Lietuva (+1,7% no IKP), secināts ikgadējā Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2017. gadā”. Līdz ar mazāku apjoma palielinājumu Latvijā (+1,3% no IKP) ir samazinājušās ēnu ekonomikas apjoma atšķirības Baltijas valstu starpā. Tomēr, neskatoties uz to, Latvijā joprojām ir lielāka ēnu ekonomika (22% no IKP) nekā Igaunijā un Lietuvā (18,2% no IKP abās valstīs). Igaunijas un Lietuvas ēnu ekonomikas apjoma dinamika uzrāda satraucošu tendenci, jo no zemākā līmeņa 2014. gadā (attiecīgi 12,5% un 13,2% no IKP 2014. gadā) tā pieaug jau trešo gadu pēc kārtas.

Vislielākā komponente – aplokšņu algas

Ienākumu neuzrādīšana, kas Latvijā veido aptuveni 37,2% no visas ēnu ekonomikas, ir komponente, kas joprojām nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu atšķirību Baltijas valstu vidū. Proti, lai arī Latvijā vidējā ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2017. gadā ir samazinājusies līdz 17,1% (salīdzinājumā ar 18,5% gadu iepriekš), tā joprojām ir lielāka nekā Igaunijā (9,7%) un Lietuvā (12,8%). “Šim faktoram būtu jāpievērš nopietna uzmanība, izstrādājot politiku ēnu ekonomikas apkarošanai – jo īpaši Latvijā,” uzsver viens no pētījuma autoriem, “SSE Riga” asociētais profesors Arnis Sauka.

Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2017. gadā ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 45,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 55% un 41,7%. Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, ir relatīvi līdzīga Latvijā un Igaunijā (attiecīgi 20,9% un 18,1%), bet nedaudz mazāka Lietuvā (15,2%). Savukārt darbinieku neuzrādīšanas apjoms Baltijas valstīs 2017. gadā saglabājies līdzīgs 2016. gada līmenim: 6,1% Lietuvā, 6,5% Igaunijā un 7,4% Latvijā.

Pēc pētījuma veicēju datiem, nereģistrētie uzņēmumi Latvijā veido 6,5%, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 8,5% un 7% no visiem uzņēmumiem.

Augsts kukuļdošanas līmenis

Lietuva joprojām izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni Baltijas valstīs, sevišķi attiecībā uz valsts pasūtījumiem. Pērn Lietuvas uzņēmumi vidēji maksāja 10,1% no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Latvijā un Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 5,1% un 3,9%. Saglabājot konsekvenci augstā līmeņa ziņā, Lietuvas uzņēmēju vidū kukuļdošana tiek uztverta ar lielāku toleranci nekā Igaunijā un Latvijā.

Taču pozitīvi ir tas, ka vispārēja kukuļdošana Lietuvas biznesā mazinās: no 12,7% (no kopējiem ieņēmumiem) 2015. gadā un 9,8% 2016. gadā uz 8,4% 2017. gadā.

Savukārt Latvijā pērn kukuļdošana nedaudz pieaugusi: no 6,5% no kopējiem ieņēmumiem 2016. gadā līdz 7,1% pērn.

Rīgas reģions – vispelēkākais

Latvijā visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgas reģionā (24,6% no IKP) un Kurzemē (23,2% no IKP). Vismazākais tas ir Latgalē – 21,6% no IKP.

Nozaru griezumā vislielākā ēnu ekonomika joprojām ir būvniecībā (35,2% no IKP). Ar diezgan krietnu atrāvienu seko pakalpojumu nozare (22,3% no IKP) un mazumtirdzniecība (22% no IKP).

Pētījuma dati liecina, ka nav izteiktu atšķirību starp ēnu ekonomikas apjomu lielākos vai mazākos Latvijas uzņēmumos: 2017. gadā tas atkarībā no uzņēmuma lieluma bija 21–24% robežās.

Apmierināti ar nodokļu inspekciju

Attieksmes jomā uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar ieņēmumu dienesta darbību. Latvijā un Lietuvā 2017. gadā apmierinātība ar ieņēmumu dienestu ir nedaudz palielinājusies, savukārt Igaunijā samazinājusies.

Igaunijā ir kritusies arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku, kur uzņēmēji uzrāda zemāku apmierinātību nekā Latvijā un Lietuvā (vidējais vērtējums Igaunijā: 2,20 skalā no 1 līdz 5, kur “5” nozīmē ļoti augstu apmierinātību, salīdzinājumā ar 2,50 un 2,87 Latvijā un Lietuvā).  Igaunijā no vidējā rādītāja 3,10 (2016. gadā) uz 3 (2017. gadā) ir samazinājusies apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti. Savukārt Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir pieaudzis līdz 2,86. “Šiem rādītājiem Igaunijas politikas veidotājiem būtu jāpievērš nopietna uzmanība, jo tie vismaz daļēji izskaidro relatīvi lielo ēnu ekonomikas pieaugumu kaimiņvalstī pērn,” secina A. Sauka.

Faktori, kas veicina iesaistīšanos ēnu ekonomikā

Baltijas valstu uzņēmēju iesaistīšanos ēnu ekonomikā veicina vairāki faktori. Biežāk ēnu ekonomikā sliecas iesaistīties tie uzņēmumi, kas nav apmierināti ar nodokļu politiku vai valdību, apmierinātās kompānijas to dara retāk. Šis rezultāts saskan ar iepriekšējiem pētījumiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī ietekmē politikas veidošanas pasākumus, kuru mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku, norāda pētnieks.

Augstās nodokļu likmes joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem tieši Latvijas uzņēmējiem.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un apzinātas ienākumu neuzrādīšanas Baltijas valstīs ir saistīta gan ar pieņēmumu par iespēju tikt pieķertam, gan pieņēmumu par sagaidāmo sodu pieķeršanas gadījumā. Tie uzņēmumi, kuri uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam vai sods pieķeršanas gadījumā ir bargāks, sliecas ēnu ekonomikā iesaistīties mazāk.

Pētījuma rezultāti parāda arī to, ka jaunāki uzņēmumi ēnu ekonomikas aktivitātēs iesaistās vairāk nekā vecāki uzņēmumi. Iespējamais izskaidrojums šādam rezultātam ir, ka jaunāki uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ar mērķi būt konkurētspējīgākiem attiecībā pret uzņēmumiem, kuri darbojas jau ilgāku laiku.

Šķērslis – nodokļu likmes

Aplēses par uzņēmējdarbības vides ietekmi uz Baltijas valstu uzņēmumu darbību liecina, ka augstās nodokļu likmes joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem tieši Latvijas uzņēmējiem. “Cerams, ka pašreiz ieviestās nodokļu reformas Latvijā tuvākajos gados šo situāciju uzlabos, mazinot atšķirības Baltijas valstu starpā,” teic A. Sauka.

Latvijas uzņēmēji ir arī daudz neapmierinātāki ar normatīvā regulējuma nenoteiktību.

Politiskā nestabilitāte ir liela problēma visās trīs Baltijas valstīs. Savukārt korupcija un citu uzņēmumu negodīga prakse ir izteikti nozīmīgas problēmas Lietuvā.

Pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību turpināt reformas un citas politikas iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai: Latvijā – lai mazinātu plaisu ar kaimiņvalstīm, bet Igaunijā un Lietuvā – lai mainītu iepriekšējos gados novēroto ēnu ekonomikas apjoma pieauguma tendenci, secina pētnieks.

Kā top ēnu ekonomikas indekss

“SSE Riga” ēnu ekonomikas indekss tiek noteikts kopš 2009. gada, balstoties uz Dr. Tāļa Putniņa un Dr. A. Saukas izstrādāto metodoloģiju un izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām aplokšņu algām. Šogad pētījumā galvenā uzmanība pievērsta aplēsēm par ēnu ekonomiku 2017. gadā un tendencēm 2009.–2017. gadā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU