AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
29. martā, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
1
1

Eiropas Komisijas “veselības diagnoze” Latvijai

Sociālie pabalsti un pensijas Latvijā joprojām ir zemas, kā rezultātā lielu daļu iedzīvotāju, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, apdraud nabadzība

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Lai gan pērn Latvija ir īstenojusi būtisku nodokļu reformu, kā arī veic reformas citās nozīmīgās jomās – veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē, atsevišķās sfērās ir panākts zināms progress, bet sociālās drošības jomā – tikai ierobežots progress, secināts “Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju 2018”.
īsumā
  • Latvijā kopumā reformu jomā 2017. gadā ir panākts lielāks progress nekā 2016. gadā, kad reformu gaita tika novērtēta kā "ierobežota".
  • Vērtējot sociālo, izglītības un veselības politiku, secināts, ka kopumā ir sasniegts zināms progress, taču tas ir ierobežots attiecībā uz pietiekamu sociālo drošību.
  • Pieaugušais veselības aprūpes finansējums palīdzēs samazināt rindas un apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības.
  • EK secinājusi, ka publiskajā sektorā nodarbināto atbildībā sasniegts ierobežots progress.

Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, prezentējot EK ziņojumu par Latviju, to salīdzināja ar "tādu kā sava veida veselības stāvokļa pārbaudi un novērtējumu, kas būtu jādara tālāk". Viņa akcentēja, ka Eiropadome atbalsta Latvijas Ikgadējā izaugsmes ziņojumā ietvertās politikas prioritātes – strukturālās reformas, investīciju veicināšana un budžeta disciplīna. EK ziņojums arī veidots, lai atspoguļotu šo prioritāšu sasnieguma pakāpi. Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta sociālajai aizsardzībai.

Nodokļu jomā zināms progress

Kopumā reformu jomā 2017. gadā ir panākts lielāks progress nekā 2016. gadā, kad reformu gaita tika novērtēta kā "ierobežota".

EK secinājusi, ka Latvijai, līdzīgi kā mūsu kaimiņvalstīm, nav problēmu ar fiskālo disciplīnu, ir panākts zināms progress nodokļu jomā. EK secinājusi, ka nodokļu samazinājumi stimulēs nodarbinātību un investīcijas, bet var ierobežot sabiedriskajiem pakalpojumiem (veselībai, sociālajai palīdzībai) pieejamos resursus. LV portāls par nodokļu reformu vairāk informēja publikācijā "Saeima pieņem nodokļu reformas likumus".

EK secina, ka ēnu ekonomika, lai gan ir samazinājusies, taču ir lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Jāatgādina, ka Latvijā tā bija 20,3%, Lietuvā – 16,5%, bet Igaunijā – 15,4% no iekšzemes kopprodukta.

Savukārt, lai gan nodokļu īpatsvars zemo algu saņēmējiem ir samazināts (67% no vidējās algas), tas saglabājas virs Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja (Latvijā – 41,8%; ES – 36,8%) un joprojām ir salīdzinoši liels.   

"Ir jāstrādā pie tā, ko darām ar sociālo drošību, ar pabalstu sistēmu, kādā veidā cilvēkiem nodrošinām sociālos pakalpojumus."

Kopš 2013. gada EK katru gadu pievērš uzmanību nerezidentu banku apkalpošanai Latvijā,  īpaši ņemot vērā naudas atmazgāšanas problēmas. I. Šteinbuka deputātiem citēja laikraksta "Financial Times" 21. marta rakstu, kur par Latviju teikts: "... apsūdzību trūkums par naudas atmazgāšanu pēdējos gados, nestrādājoša tieslietu sistēma, korumpēts maksātnespējas režīms un liela ēnu ekonomika."

Lai gan iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola medijos bija izteikusi neapmierinātību ar EK ziņojumu attiecībā uz nodokļu jomu un cerējusi, ka komisija secinājumus pārskatīs, tomēr ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs deputātiem akcentēja, ka par nodokļu reformas ietekmi patlaban vēl ir pāragri spriest, jo tā turpināsies trīs gadus un rezultātus varēs redzēt tikai pēc kāda laika. Piemēram, janvārī novērots, ka minimālo vai mazāk par minimālo algu saņēmēju skaits samazinājies par 20%. "Nevaram apgalvot, ka tas ir nodokļu reformas rezultāts. Ir jāpaiet ilgākam laikam, lai varētu izteikt kādus apgalvojums, jo nodokļu reforma ir komplekss pasākums," secināja ministres padomnieks.

J. Spiridonovs uzsvēra, ka ir radusies situācija, kurā "mazo algu saņēmēju finanšu stāvokli uzlabot ar nodokļu palīdzību gandrīz vairs nav iespējams, jo zemāko algu saņēmēji tuvojas tam, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts maz vai to nemaksā nemaz. Tas nozīmē, ka ir jāstrādā pie tā, ko darām ar sociālo drošību, ar pabalstu sistēmu, kādā veidā šiem cilvēkiem nodrošinām sociālos pakalpojumus".

Sociālā drošība – nepietiekama

Vērtējot sociālo, izglītības un veselības politiku, secināts, ka kopumā ir sasniegts zināms progress, taču tas ir ierobežots attiecībā uz pietiekamu sociālo drošību. Kāpēc?  "Tas ir tāpēc, ka sociālie pabalsti un pensijas joprojām ir zemas, kā rezultātā lielu daļu iedzīvotāju, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, apdraud nabadzība," uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Zināms progress ir sasniegts jautājumā par darbaspēka iemaņu pilnveidi. Savukārt skolēnu skaita krituma dēļ vajadzētu samazināt skolu un skolotāju skaitu, kas ļautu palielināt pedagogu algas un specializāciju. "Tas ir ļoti sāpīgs jautājums, taču, ņemot vērā, ka budžeta līdzekļi ir ierobežoti, būtu jāpanāk to efektīvāks izlietojums," atzina I. Šteinbuka.

EK ziņojumā arī uzsvērusi, ka būtu nepieciešams palielināt līdzdalību profesionālajā izglītībā un pieaugušo izglītībā, kas ir problēma jau ilgāku laiku un tiek apspriesta visos līmeņos, piebilda EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Veselības aprūpe

EK secinājusi, ka veselības aprūpes pieejamībā ir panākts zināms progress. Kā zināms, šogad 1. janvāri stājās spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas maina veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ievieš valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, bet, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, iedzīvotājiem būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

"Nav noslēpums, ka joprojām ir ļoti garas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, ka joprojām ir nauda, kas ir jāmaksā "uz rokas" ārstiem un medmāsām," komisijas sēdē teica I. Šteinbuka. "Tas viss joprojām pastāv, neskatoties uz to, ka veselības aprūpei ir piešķirts ievērojams finansējums. Tomēr izdevumi no budžeta veselības aprūpei ir daudz zemāki nekā ES vidēji – tikai 40%."

"Pārvaldes reforma neattiecas uz pašvaldībām, kurās nodarbināti ap 60% no publiskajā sektorā strādājošajiem."

Tomēr EK paredz, ka pieaugušais veselības aprūpes finansējums palīdzēs samazināt rindas un apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības. Sabiedrības veselības rādītāji Latvijā kopumā joprojām ir slikti, neraugoties uz uzlabojumiem.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš gan piekrita I. Šteinbukas teiktajam par veselības aprūpes zemo finansējumu, taču ministriju ir apbēdinājis EK secinājums: lai gan ir iedzīvotāju grupas, kurām nav pilnas piekļuves sabiedriskajiem pakalpojumiem, tās var piedalīties, veicot brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas, taču tā rezultātā daļa iedzīvotāju var zaudēt piekļuvi pilnam veselības aprūpes pakalpojumu grozam.

"Neredzam loģiku, vispirms apgalvojot, ka ir iespējams "iestāties" shēmā, bet tālāk sakot, ka tā rezultātā pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu var zaudēt," tā A. Lapiņš.

Uz Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes jautājumu, cik īsti būs cilvēku, kuriem pašiem būs jāveic maksājumi, lai saņemtu pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu (likumprojekta anotācijā minēti 300 000 cilvēku), ministrijas valsts sekretārs nemācēja atbildēt, sakot, ka valstī nav iespējams precīzi iegūt šādus datus. Bet viņa minējums bija – 100 000 cilvēku.

Publiskais sektors – nevienmērīga attīstība

EK, vērtējot publiskā sektora efektivitāti,  secinājusi, ka pērn ir panākts zināms progress, jo ir uzsākta valsts pārvaldes reforma, kas ir vērsta uz kvalitāti un efektivitāti, samazinot strādājošo skaitu, centralizējot atbalsta funkcijas un vienkāršojot administratīvās procedūras. Taču pārvaldes reforma neattiecas uz pašvaldībām, kurās nodarbināti ap 60% no publiskajā sektorā strādājošajiem, un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

EK secinājusi, ka publiskajā sektorā nodarbināto atbildībā sasniegts ierobežots progress. Lai gan valdība ir pastiprinājusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību, taču kopumā uzticība tiesu sistēmas neatkarībai saglabājas salīdzinoši zema. Joprojām trūkst skaidrības par institūciju – Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – kompetenču sadali valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju pārbaudē. Arī vilcināšanās ar Trauksmes cēlēju likumprojekta pieņemšanu pazemina korupcijas apkarošanas efektivitāti.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina deputātiem atzīmēja, ka EK ziņojumā secinājumi, ka Latvijā ir viszemākie rādītāji ES attiecībā uz tiesvedības procesu ilgumu, ir kļūdaini, komisija ir atvainojusies un kļūda tiks novērsta. Latvijas tiesvedības termiņi ir īsāki, nekā tie ir vidēji ES, tie pēdējos gados ir būtiski uzlabojušies, uzsvēra ministrijas ierēdne. Šīs kļūdas esamību atzina arī I. Šteinbuka.

EK rekomendācijas, kādi soļi būtu veicami reformu tālākai pilnveidei, tiks publiskotas šogad jūnijā.

Ar EK ziņojumu plašāk var iepazīties šeit.

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS