AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. martā, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts pārvalde
3
3

Turpmākās saziņas izaicinājumi konferencē “Runā valsts”

Šodien, 2. martā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē norit oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" organizētā konference "Runā valsts". "Cilvēks. Likums. Valsts. Kā sarunāties nākamajā simtgadē?" – šis ir centrālais jautājums konferencē, kas veltīta valsts komunikācijai demokrātiskas sabiedrības informācijas telpā.

Mūsdienās mainās mediju telpa, tās lietotāju paradumi un, neizbēgami, arī valsts komunikācija ar sabiedrību. Konference ir veltīta jautājumiem par valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju un nākotnes vīziju, kā iedzīvotājiem nodrošināt tiesības zināt savas tiesības, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 90. pantā.

Konference, kuru vadīs žurnālists Haralds Burkovskis, iecerēta kā trīs tematiskas sarunas ar kopsavilkumu par secinājumiem, atziņām un atvērtajiem jautājumiem noslēgumā.

Valsts informācija: vai adata siena kaudzē?

Pirmā saruna veltīta valsts informācijai, tās pieejamībai un tvērumam. Sarunu vadīs Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Viens no priekšlasījumu autoriem ir Eiropas Savienības (ES) Publikāciju biroja Oficiālā žurnāla un publikāciju direktorāta vadītājs Harolds Celms, kurš sniegs ieskatu ES vīzijā par oficiālās informācijas pieejamību.

Valsts komunikācija: kā sasniegt ideālu?

Otrā saruna veltīta valsts stratēģiskajai komunikācijai un medijiem − to saskares punktiem. Kā uzrunāt iedzīvotājus ar valsts informāciju? Sarunu vadīs Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Viens no dalībniekiem ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, un viņa priekšlasījuma tēma – "Demokrātiskas valsts pienākumi pilsoniskās informācijas un izglītības jomā".

Nākotnes saziņa: burbuļi, roboti, grābekļi?

Trešā saruna turpinās risināt abu iepriekšējo iesāktos jautājumus, fokusējoties uz nākotnes saziņu valsts komunikācijas un mediju attiecību kontekstā. Sarunu vadīs LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Viena no diskusijas dalībniecēm ir Tamperes Universitātes profesore, mediju un medijpratības eksperte Sirku Kotilainena, kuras priekšlasījums veltīts komunikācijas prasmēm mākslīgā intelekta laikmetā jeb, kā to pieteikusi autore, − "vajadzībai pēc medijpratības 3.0.".

Domāsim kopā!

Jaunās tehnoloģijas, daudzveidīga un liela apjoma informācija rada izmaiņas komunikācijas paradumos. Katrs pats arī izplata informāciju un veido savu informācijas burbuli. Mainīgie rīki paver iespējas personības attīstībai, bet vienlaikus tie nes riskus.

Tādēļ kritiski domājošs indivīds ir zinošas un atbildīgas sabiedrības nepieciešamība. Demokrātiskās sabiedrības rītdiena − domāsim kopā, ko, kāpēc un kā konferencē "Runā valsts". Tāds ir konferences rīkotāja − oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" − aicinājums.

Šodien, lai kopīgi domātu un sarunātos par valsts un sabiedrības komunikāciju turpmākajos simt gados, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē pulcējas ne tikai valsts informācijas veidotāji, lēmumu pieņēmēji, valsts (arī pašvaldību) iestāžu vadītāji un darbinieki, bet arī komunikācijas speciālisti, mediju politikas veidotāji, vērotāji, mediju telpas praktiķi un mediju patērētāji. Konferenci ar uzrunām svinīgi atklās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.   

Sadarbības partneri − Tieslietu ministrija un LU Sociālo zinātņu fakultāte.

Pilna konferences programma ir pieejama šeit un vietnē www.runavalsts.lv.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS