NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
16. jūnijā, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
3
3

ASV prezidenta vēlēšanās lems arī Latvijas nākotni

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kandidāti uz ASV Baltā nama saimnieka krēslu droši vien būs divi. Ja uzvarēs kreisi centriskās Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone, lietas īpaši nemainīsies, bet Republikāņu partijas visticamākais kandidāts multimiljonārs Donalds Tramps ir teicis, ka ASV vairs nevēlas “vienas pašas” uzturēt NATO.

FOTO: Freepik

ASV prezidenta vēlēšanās 8. novembrī, visticamāk, sacentīsies Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone, kuras politika ir labvēlīga Latvijas un Baltijas interesēm, ar Republikāņu partijas kandidātu Donaldu Trampu, kura attieksme pret Baltijas drošību labākā gadījumā ir neskaidra, bet drīzāk - vienaldzīga.
īsumā
  • Klintone ir priekšā – "Reuters" aptaujā jūnija sākumā viņu atbalstīja 46% internetā aptaujāto vēlētāju, Trampu - tikai nepilni 35%.
  • Kamēr jūlija beigās nebūs notikuši abu partiju konventi ar tūkstošiem delegātu, nebūs 100% skaidrība, vai oponenti tiešām būs Klintone pret Trampu.
  • Klintones viennozīmīgu uzvaru var traucēt apstāklis, ka viņas demokrātu partijas viskreisākā spārna sāncensis Vermontas štata senators Bernijs Sanders vēl nav atmetis centienus tikt izvirzīts.
  • Izskanējusi doma, ka visai Trampa kustībai ir autoritārisma un pat fašisma iezīmes, taču tā raksta tikai daži "ultraliberāli" (ASV izpratnē) politiskie novērotāji.
  • ASV prezidenta vēlēšanas notiks 8. novembrī.
  • Jaunais prezidents vai prezidente amatā stāsies 2017. gada 20. janvārī Vašingtonā, ASV Augstākās tiesas vecākajam tiesnesim nododot amata zvērestu.

Gaidāmo ASV vēlēšanu iznākuma ieguvumi un draudi Latvijai it kā būtu skaidri. Ja uzvarēs kreisi centriskās Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone, lietas īpaši nemainīsies – Latvija jutīs ASV un NATO atbalstu. Klintone pagātnē ir bijusi draudzīga Baltijas valstīm kā valsts sekretāre (pēc būtības ārlietu ministre), un nav iemesla domāt, ka tas mainīsies. Tiesa, viņa būs pirmā ASV prezidente sieviete.

Savukārt labējās Republikāņu partijas visticamākais kandidāts multimiljonārs un nekustamā īpašuma attīstītājs Donalds Tramps ir teicis, ka ASV vairs nevēlas "vienas pašas" uzturēt NATO. Viņš arī izrādījis simpātijas Krievijas valdniekam Vladimiram Putinam. Trampa kā prezidenta gadījumā Latvijai jārēķinās ar mazinātu ASV atbalstu NATO un mazāk Baltijas viedokli dzirdīgām ASV, ja runa būs par Krievijas agresiju un draudiem Baltijas valstīm. Tas labākā gadījumā.

Klintone aptaujās apsteidz Trampu

Patlaban gan vēlētāju aptaujas liecina, ka Klintone ir priekšā – "Reuters" aptaujā jūnija sākumā viņu atbalstīja 46% internetā aptaujāto vēlētāju, Trampu - tikai nepilni 35%. Tomēr citās aptaujās starpība bija krietni mazāka, raidtīkla "Fox News" aptaujā Klintone tikai ar trīs procentvienībām apsteidza Trampu, bet "ABC News" un avīzes "Washington Post" rīkotajā aptaujā Tramps pat ieguva 46% atbalstu, Klintone – 44%.

Tomēr viss nav tik vienkārši, kā tas var šķist, iepazīstoties ar abu kandidātu viedokļiem. Pirmkārt, prezidents un viņa partija ne vienmēr ir noteicošie ASV politikā – par to liecina kaut vai demokrāta prezidenta Baraka Obamas nemitīgie cīniņi ar viņa politikai naidīgo republikāņu vairākumu ASV divkameru likumdevēju sistēmā.  To veido Pārstāvju palāta ("House of Representatives") ar 435 deputātiem, kas proporcionāli aptuveni pārstāv iedzīvotājus 50 ASV štatos, un 100 locekļi Senātā (divi senatori no katra štata).

Vēl priekšā partiju konventi

Otra lieta - kamēr jūlija beigās nebūs notikuši abu partiju konventi ar tūkstošiem delegātu (demokrātu konvents Filadelfijā, Pensilvānijas štatā un republikāņu konvents  Klīvlendā, Ohaio štatā), nebūs 100% skaidrības, vai oponenti tiešām būs Klintone pret Trampu. Īpaši Trampa gadījumā republikāņu konvents var izvērsties neprognozējamā "ļembastā", ja Trampu neapstiprinās kā kandidātu pirmajā balsojumā. Zināmas republikāņu aprindas vēlētos par katru cenu novērst Trampa kandidatūru un it kā kaļot plānus konventā sarīkot apvērsumu pret kandidātu, kam izdevies ar pretrunīgiem un neprognozējamiem izteicieniem apvainot meksikāņus, musulmaņus, sievietes un citas amerikāņu sabiedrības grupas.

"Zināmas republikāņu aprindas vēlētos par katru cenu novērst Trampa kandidatūru un it kā kaļot plānus konventā sarīkot apvērsumu pret kandidātu."

Tāpat Klintones viennozīmīgu uzvaru var traucēt apstāklis, ka viņas demokrātu partijas viskreisākā spārna sāncensis Vermontas štata senators Bernijs Sanders vēl nav atmetis centienus tikt izvirzīts, un arī viņš var censties pārtaisīt demokrātu konventu par lielu politisku tirgu, pat ja šķiet, ka Klintonei "viss jau maisā".  Turklāt Klintonei joprojām velkas līdzi aizdomas, ka viņa kā valsts sekretāre pārkāpusi drošības noteikumus, ierīkojot privātu e-pasta serveri, kur it kā kārtojusi valsts lietas. Viņai arī pārmet nepietiekamu rīcību brīdī, kad satrakots pūlis pirms pāris gadiem ielauzās ASV diplomātiskā pārstāvniecībā Bengāzi pilsētā Lībijā un nogalināja ASV vēstnieku. Izmeklēšanās gan konstatēts, ka diez vai tik skarbi notikumi bija prognozējami un ka tos būtu bijis iespējams novērst ar militāru iejaukšanos.

Garš kandidātu izvēles process

Tas, ka abiem kandidātiem vēl jāpārvar neprognozējami šķēršļi, ir saistīts ar ASV prezidenta kandidātu izvirzīšanas procesa dīvainībām. Pietiek norādīt, ka vēsturē ir bijuši samērā dramatiski partiju konventi, īpaši brīžos, kad amerikāņu sabiedrībā valdīja liela spriedze. Tā, piemēram, demokrātu partijas konvents 1968. gadā Čikāgā, Vjetnamas kara un studentu nemieru laikā, izraisīja plašus ielu grautiņus no demonstrantu puses un pat grūstīšanos un lamāšanos delegātu starpā.

Tiem Latvijā, kas kaut nedaudz seko ASV prezidenta vēlēšanu gaitai, viss līdzšinējais var likties kā milžu cīņas miglainā purvā. No divām pusēm sāka brist neskaidri tēli, katrs no tiem centās pulcēt ap sevi politisku kara draudzi. Taču pa vienam tēli pazuda, pat tēlaini sakot - "uzliesmoja un nodzisa".

Kas bija šie sākumā daudzskaitlīgie miglā bridēji, un kas miglā notika? Šī migla ir samērā izstieptais ASV prezidenta amata kandidātu atlases process, kurā ietilpst gan īpašas vēlēšanas daudzos no 50 ASV štatiem, gan t.s. vēlētāju sapulces noteiktos štatos, kur tiek izvirzīti partiju kongresu delegāti un piesaistīti noteiktam kandidātam.

Kandidāti sākumā bija daudz un dažādi, pat ASV divpartiju sistēmā, kur par varu cīnās labējie republikāņi un nedaudz kreisie jeb liberālie demokrāti. Jāpiebilst, ka liberāls šajā kontekstā nozīmē gatavāks dāsni tērēt valsts budžetu bezdarba mazināšanai, sociāliem pabalstiem u.tml. Latvijā jēdzienam bieži ir cita nozīme.

Kodolieroču lietošanas kodi

Sākotnējie censoņi kļūt par prezidenta kandidātu abās partijās bija pieredzējuši politiķi – senatori, štatu gubernatori. Vienīgi Tramps bija jauniesācējs, kuram pagātnē bija neviennozīmīgi vērtēti biznesa projekti ASV un pasaulē. Viņš pirms daudziem gadiem nosliecās uz demokrātu pusi, pat nicīgi izteicās par republikāņiem, bet tagad par pārsteigumu paša jaunpieņemtajai republikāņu partijai gandrīz droši būs šīs partijas kandidāts prezidenta amatam.

Tieši Trampa nenoteiktība, svārstība un šķietami neapdomātie izteicieni – piemēram, vispār neielaist ASV nevienu musulmani vai piespiest meksikāņiem celt mūri uz kopējās robežas ar ASV – ir radījuši nopietnas bažas par viņa piemērotību prezidenta amatam. ASV prezidenta rokās ir kodolieroču lietošanas kodi, un Tramps licis saprast, ka zināmos apstākļos, kaut vai cīņā pret t.s. Islāma valsti, viņš varētu apsvērt izmantot tos.

"ASV prezidenta rokās ir kodolieroču lietošanas kodi."

Arī tas, ka Tramps ir faktiski ieguvis republikāņu partijas kandidatūras atbalstu uz milzu populisma un ASV zemākas vidusšķiras neapmierinātības un niknuma rēķina, liek aizdomāties daudziem politiskiem komentētājiem. Pat izskanējusi doma, ka visai Trampa kustībai ir autoritārisma un pat fašisma iezīmes, taču tā raksta tikai daži "ultraliberāli" (ASV izpratnē) politiskie novērotāji.

Tomēr no Latvijas iedzīvotāju redzesloka par to it kā nevajadzētu satraukties. Tā ir amerikāņu iekšpolitika, un daudz svarīgāka Latvijai, NATO un Eiropas Savienībai ir abu kandidātu jau minētā nostāja ārpolitikas jautājumos.

ASV latvieši ar noslieci uz konservatīviem republikāņiem

Par Trampa skepsi pret NATO Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu nopietni padomāt, arī ja Trampa skarbais stils "sadziedas" ar dažu labu konservatīva latvieša jūtām un pārliecību. Protams, vairums latviešu nekādā veidā nevar ietekmēt ASV politiku, tikai diasporas latviešiem ar ASV pilsonību ir balsstiesības. ASV latvieši tradicionāli ir atbalstījuši republikāņus, īpaši aukstā kara laikā, kad republikāņiem šķita stingrāka nostāja pret Padomju Savienību un apspiestām Austrumeiropas un Baltijas tautām. Tas nekas, ka reāli it kā pret komunismu Vjetnamā karot sāka demokrātu prezidents Džons Kenedijs un karu izvērsa un turpināja viņa pēctecis (pēc atentāta pret Kenediju) demokrāts Lindons Džonsons. Toreizējās trimdas latviešiem republikāņi ar savu stingro stāju pret komunistiem likās simpātiskāki, un tikai retais norādīja, ka demokrāti faktiski vairāk aizstāvēja strādnieku un vidusšķiras intereses, kurai piederēja vairums ASV latviešu.

Būs interesanti redzēt, kā balsos tie daži desmiti tūkstoši ASV latviešu, kas piedalās vēlēšanās un ir aktīvi Amerikas politikā. Vai Tramps ar savu plātību un ņemšanos viņu acīs tik daudz atšķirsies no līdzšinējiem konservatīviem, baltiešiem draudzīgiem politiķiem, ka dažs labs apdomāsies, vai atdot balsi par republikāņiem tāpat kā līdz šim?  Varētu domāt, ka latviešu balsīm 300 miljonu valstī nav lielas nozīmes, bet arī niecīgs balsu skaits var izšķirt lietas, ja, piemēram, Sanders nemet plinti krūmos un nostājas aiz Klintones, bet tā vietā sadomā kandidēt kā trešais spēks ar savu iekšpolitiski kreiso programmu. Viņa mērķauditorija ir tieši ASV strādniecība un zemākā vidusšķira, kuru, pēc Sandersa un viņa atbalstītāju domām, Tramps ir apmuļķojis un izmantojis viņu bažas par zaudēto sociālo un ekonomisko statusu.

ASV prezidenta vēlēšanas notiks 8. novembrī, tad viss būs skaidrs. Jaunais prezidents vai prezidente amatā stāsies 2017. gada 20. Janvārī , Vašingtonā, ASV Augstākās tiesas vecākajam tiesnesim nododot amata zvērestu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI