Rezidentūra turpmāk - uz reģioniem ar „pātagu” vai pēc brīvas gribas

Grozījumi kā reakcija uz ārstu trūkumu reģionos

Veselības ministrija skaidro, ka grozījumi MK noteikumos Nr.685 "Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi" izstrādāti, jo joprojām saglabājas būtiska nevienlīdzība ārstu skaita sadalījumā, salīdzinot Rīgas reģionu ar pārējo Latvijas teritoriju.

Statistika tik tiešām nav iepriecinoša: pēc rezidentūras beigšanas vairums ārstu paliek Rīgas reģionā – 2015.gada 1.janvārī Rīgas reģionā pamatdarbā strādāja 71% no kopējā ārstu skaita, bet Latvijas reģionos – vien 29% no visa ārstu skaita. Būtiska problēma ir arī nevienmērīga ārstu paaudžu nomaiņa, piemēram, SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" 67% mediķu ir pirmspensijas un pensijas vecumā.

Divi mehānismi, ko piedāvā Veselības ministrija

Priekšlikumu par to, ka nepieciešams mehānisms, kas jaunos ārstus pēc rezidentūras, ko apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, novirzītu darbā ārpus Rīgas, ministrijai izteikusi Latvijas Slimnīcu biedrība. Rezonanse par uzņemšanu rezidentūrā kā neiespējamo misiju aizvadītā gada vasaras nogalē izskanēja arī medijos, kad savu pieredzi izklāstīja vairāki jaunie ārsti, kas jau vairākus gadus strādā reģionos sertificētu ārstu uzraudzībā, taču iestāties rezidentūrā nevar, jo augstskolas uzņemšanas prioritāšu sarakstā ir iekļāvušas studentu līdzdalību zinātniskajā darbībā, bet ne praktisko pieredzi. Veselības ministrija atradusi divus mehānismus, kā problēmu risināt.

Pirmais. Jaunais ārsts noslēdz līgumu ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas par to, ka pēc studiju beigšanas piecus gadus strādās konkrētajā vietā tajā specialitātē, kura šajā vietā ir nepieciešama. Šie kolēģi rezidentūras uzņemšanas konkursā ir prioritāri,  bet tiek ņemtas vērā arī aktivitātes un sekmes studiju laikā.

"Valsts pienākums ir rūpēties, lai reģionu iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt augsti kvalificētu medicīnisko palīdzību iespējami tuvu dzīvesvietai, nevis tikai Rīgā."

Otrais. Jaunais ārsts stājas rezidentūrā vispārējā kārtībā, bet pēc rezidentūras beigšanas piecus gadus strādā valsts vai pašvaldības iestādē vai ģimenes ārstu praksē, tajā skaitā Rīgā. Izvēles tiesības, kura būs nākamā darbavieta, paliek jaunā speciālista ziņā.

Veselības ministrija uzsver: nekāda piespiedu nosūtīšana darbā uz reģioniem nav un netiek plānota. 

Jānorāda, ka jau šobrīd MK noteikumu Nr.685 42.punkts paredz, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem nākamie trīs gadi jāstrādā Latvijas Republikas teritorijā ārstniecības iestādē, kura ir noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vai kura veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ārpus Rīgas.

Jaunā kārtība nozīmētu to, ka pēc rezidentūras beigšanas, ja rezidents studējis par valsts budžeta līdzekļiem, tam kādā no valsts vai pašvaldības iestādēm jānostrādā piecus gadus. Rezidents var arī izvēlēties to nedarīt – bet tad viņam jāatmaksā valstij iztērētie līdzekļi.

Studenti nobažījušies par "izsūtījumu uz reģioniem"

Veselības ministrijas ierosmēm ir gan piekritēji, gan pretinieki. Uz jauno kārtību ar cerību skatās Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.

"Valsts pienākums ir rūpēties, lai reģionu iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt augsti kvalificētu medicīnisko palīdzību iespējami tuvu dzīvesvietai, nevis tikai Rīgā. Arī reģionos dzīvo nodokļu maksātāji, par kuru nomaksātajiem nodokļiem jaunie ārsti ir ieguvuši valsts apmaksātu izglītību," norāda biedrību pārstāvji.

Tomēr izmaiņām ir arī daudz pretinieku – visvairāk nobažījušies ir paši studenti. Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva Saeimas Izglītības komisijas1 sēdē noraidoši vērtēja prasību obligāti atstrādāt piecus gadus, norādot, ka trīs gadi ir daudz samērīgāks termiņš. Pēc studentu domām, obligātu termiņu, kurā jāstrādā valsts vai pašvaldības iestādē, nevajadzētu vispār. "Pat ja jaunais ārsts nestrādā valsts vai pašvaldības iestādē, bet strādā privātā klīnikā, tik un tā viņš valstij maksā nodokļus," kā argumentu min studentu apvienības prezidente.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvis Artūrs Balodis savukārt uzskata, ka jaunās prasības par obligātu atstrādāšanu vien veicinās jauno ārstu aizbraukšanu uz ārzemēm. "Līdz šim aizbraukšanas iemesls bija nepietiekamais rezidentūras vietu skaits, taču tagad var būt iemesls, ka jaunajam ārstam, kuram ir 29-30 gadu, ģimene, laulātais, kam var būt noteikta profesija, kurā var strādāt tikai Rīgā, būs jādodas uz perifēriju," norādīja A.Balodis.

Dominējot netaisnības aspekts

"Jebkuram studentam, absolvējot augstskolu, gribas strādāt tuvu dzīvesvietai. Stājoties rezidentūrā, daļēji šī iespēja tiek liegta rezidentūras vietu sadales nosacījumu dēļ. Turklāt nepieciešamība pēc rezidentūras beigšanas strādāt kādā no valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēm rada zināmu diskrimināciju. Jaunajiem ārstiem jādomā par savu māju pamešanu un došanos strādāt uz citu pilsētu. Ir jābūt lielākai izvēles iespējai," akcentē Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Roberts Fūrmanis.

Uz diskriminācijas sajūtu norādīja arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra: "Es jūtu, ka dominē netaisnības aspekts – ārstiem jau tā ir garākās studijas un stingrākie nosacījumi. Attieksme pret ārstu kā ražošanas līdzekli nav iedvesmojoša."

Diemžēl neviens no ierosinājumu kritizētājiem nerunā par to, ka ārsta izglītība valstij izmaksā pietiekami dārgi, jo studijas kopā ar rezidentūru ir līdz 12 gadu garumā, turklāt salīdzinājumā ar citām izglītības nozarēm valsts brīvprātīgā kārtībā uzņemto pienākumu apmaksāt elitāru ārsta izglītību var vērtēt par nesamērīgu.

Augstskolas reģionālo līgumu vērtē kā bonusu

Jānorāda, ka reģionālais līgums kā bonuss rezidentūras iestājeksāmenos nav jaunums. Pagājušogad šāda prasība tika noteikta ar ministra rīkojumu. Rezultātā no pērn uzņemtiem 200 rezidentiem 42 bijuši ar reģionālo līgumu, stāsta Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole.

Tomēr līdz ar jaunajiem grozījumiem reģionālais līgums tiks uzskatīts par prioritāti. Tiesa, augstskolu paustais liecina par to, ka pagājušogad reģionālie līgumi bijuši vien papildu bonuss.

Piemēram, LU Rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova stāsta, ka reģionālais līgums neesot bijusi prioritāte, bet ir devis papildus trīs punktus uzņemšanā. "Ja students bija pietiekami labi mācījies un izpildījis visus pārējos kritērijus, tad šie trīs punkti deva labu bonusu. Tāpēc bija atsevišķi kandidāti, kas, pateicoties šiem punktiem, rezidentūrā tika arī uzņemti."

Savukārt RSU Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope min, ka reģionālā līguma esamību ņēma vērā tad, ja diviem pretendentiem bija vienāds punktu skaits.

Ne katrs augstskolas beidzējs būs ārsts

Jau ilgstoša problēma ir arī nepietiekamais rezidentūras vietu skaits. Rezidentiem pieejamas 200 vietas – daļa rezidentūrā studē par budžeta līdzekļiem, citi maksā paši, bet tie, kas vietu nav dabūjuši, gaida nākamo gadu.

"Jaunietim, kas vēlas kļūt par ārstu, absolvējot vidusskolu un stājoties augstskolā, ir divas izvēles – Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Diemžēl šīs augstskolas atrodas divu dažādu ministriju – Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijas – pakļautībā.  Ne viens, ne otrs ministrs nav īsti informēts, kas notiek pretējā frontē. Līdz ar to mākslīgi tiek palielināts medicīnas studentu skaits," stāsta Roberts Fūrmanis.

"Pat ja jaunais ārsts nestrādā valsts vai pašvaldības iestādē, bet strādā privātā klīnikā, tik un tā viņš valstij maksā nodokļus."

Veselības ministrija gan sola rezidentūras vietu skaitu palielināt par 100 vietām. Egita Pole skaidro, ka šim mērķim 2016.gadā nepieciešams papildu finansējums 660 000 eiro apmērā. 2017.gadā nepieciešams jau 3,1 miljons, bet 2018.gadā - 5,1 miljons eiro. "Mēs uzskatām, ka beidzēju skaits ir jāsalāgo ar rezidentūras vietu skaitu. Tomēr jānorāda, ka konkurss pastāvēs vienmēr. Turklāt ir tādas speciālistu vietas, kuras ar pirmo konkursu nemaz netiek aizpildītas, jo nav pretendentu," skaidro E.Pole.

To apstiprina arī RSU Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope: "Jāsaprot – lai cik vietas piešķirtu Veselības ministrija, vienalga, dažās būs trūkums, jo ir atsevišķas specialitātes, kas ir pieprasītas, piemēram, ginekologi, urologi, otolaringologi un dermatologi. Pēc rezidentūras beigšanas viņi atver privātpraksi un sāk pelnīt ievērojamu atalgojumu. Uz šīm specialitātēm vienmēr būs konkurss. Tomēr ir arī profesijas, kas nav pieprasītas, – patalogs, ģenētiķis, kurus arī valstij vajag, bet cilvēki negrib izvēlēties šo darbu."

Viņa arī norāda uz saprotamu faktu – ne visi medicīnas studiju beidzēji var kļūt par ārstiem. "Lai persona varētu būt ārsts, tur ir jābūt cilvēcīgam faktoram. Pabeidzot augstskolu, var strādāt arī par pētnieku, vadītāju dažādos līmeņos. Rezidentūra ir viena no atlasēm, jo ne katrs var ārstēt."

AIP nepiekrīt vienotas uzņemšanas komisijas izveidei

Jāsaka gan, ka reģionālie līgumi un nepieciešamība nostrādāt piecus gadus kādā no valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādēm nav vienīgais jaunieviesums, ko plāno Veselības ministrija (VM).

Kā skaidro VM pārstāvji, tad būtisks solis vienotu nosacījumu piemērošanā visiem pretendentiem ir arī noteikumos iekļautā norma par vienotu abu augstskolu uzņemšanas komisijas izveidi no 2017.gada 1.janvāra, kas apliecina abu augstskolu vēlmi un ieinteresētību sadarboties tieši vienotu prasību izstrādei visiem pretendentiem.

Priekšlikumu izveidot vienu rezidentūras pretendentu uzņemšanas komisiju Veselības ministrija ir saņēmusi no Latvijas Universitātes un Latvijas Ārstu biedrības. Tas nozīmē, ka rezidentūras pretendenti varēs iesniegt dokumentus un pieteikties uz rezidentūras studiju programmu, neapmeklējot katru augstskolu, bet to izdarīt vienā uzņemšanas komisijā.

Jānis Vētra gan iebilst pret šādu vienotu komisiju. "Augstskolu likuma izpratnē personāla atlase jeb studējošo uzņemšana ir viena no galvenajām augstskolas autonomijas pazīmēm. Ministru kabinets nosaka tikai vispārējos nosacījumus, bet uzņemšana notiek atbilstoši augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Vienojoties ar Augstākās izglītības padomi (AIP), augstskola var noteikt vēl papildu prasības. Tas neizslēdz iespēju, ka divas augstskolas ar ministriju var vienoties par kopējas komisijas izveidi. Tomēr normatīvajos aktos Ministru kabinetam nav tiesību iejaukties uzņemšanas procesā," uzsver J.Vētra.

Pašvaldībām jādomā, kā ieinteresēt jaunos speciālistus

Par jaunajiem MK noteikumu grozījumiem  ir gaidāmas diskusijas. Vienlaikus nozarē iesaistītie un deputāti Izglītības komisijas sēdē ieteica Veselības ministrijai vairāk domāt par "burkānu," kas motivētu jaunos ārstus doties uz reģioniem, nevis tikai par to, kā jaunos ārstus "piespiest" izvēlēties reģionus. "Ir jādomā nevis par to, kā jaunos ārstus uz reģioniem nosūtīt ar "pātagu", bet gan kā šīs vietas padarīt pievilcīgākas. Studenti nezina par reģionu iespējām un to, vai viņiem tiks piedāvātas dzīvesvietas. Tie rezidenti, kuriem ir ģimene un bērni, interesējas arī par vietām bērnudārzos," norādīja Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva.
 

1Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde 1. martā