NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
14. oktobrī, 2015
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Nodokļi

Par nodokļu solidaritāti un saprotamību

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nodokļu neprognozējamība vismaz trīs, piecus gadus, pēkšņi nodokļu palielināšanas un jaunu nodokļu ieviešanas lēmumi ir valdībai un likumdevējam adresēti uzņēmēju un arī jebkura darbinieka pārmetumi. Latvijā lielākās izmaiņas nodokļos un to kritika vienmēr pavada nākamā gada budžeta sagatavi. Valdība nekādi nepagūst ar radikālām iniciatīvām nākt klajā saprātīgā termiņā. Arī šoreiz tiek solīts, ka tūlīt pēc aktuālā budžeta pieņemšanas Finanšu ministrija kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ķersies pie nodokļu sistēmas pārstrādes.
īsumā
  • Latvijā kopējais nodokļu slogs pret iekšzemes kopproduktu ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā. Ar tādu nodokļu pienesumu nav iespējams finansēt pieaugušās vajadzības.
  • Latvijā ir īpaši zemi nodokļi ienākumam no kapitāla, šajā ziņā pagaidām solidaritāte nav paredzēta.
  • Lielo algu aplikšanu ar sociālajām iemaksām labāk nominēt kā patriotu nodokli, jo solidaritāte būtu tad, ja budžeta piepildīšanā visi piedalītos līdzvērtīgi.

Solidaritātes nodoklis lielajām algām, neapliekamā minimuma diferenciācija, akcīzes nodokļa paaugstināšana, mikrouzņēmumu nodokļa režīma durvju aizslēgšana 37 nozarēm – tiek kritizētas visas jaunajā nodokļu paketē paredzētās izmaiņas. Vēl valdībai tiek pārmesta neieklausīšanās sociālo un sadarbības partneru viedoklī, un ir izbrīns par to, kāpēc joprojām nodokļi ir tik saudzējoši ienākumiem no kapitāla. Par to tika spriests arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) diskusijā "Tautsaimniecības attīstībai labvēlīga nodokļu politika vai sabalansēts budžets?".

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns uzskata, ka nākamā gada budžeta projekta galvenais mīnuss ir ilgtspējas trūkums tautsaimniecības attīstībā. Budžetam  ir divas prioritātes – iekšējā un ārējā aizsardzība. Seko vēl divas prioritātes, kurās ir stagnācija, jo nav būtisku papildu piešķīrumu  – izglītība un veselības aprūpe. Netiek risināts darba samaksas jautājums mediķiem, pedagogiem, kultūras darbiniekiem, kuriem tā būtiski tika samazināta krīzes laikā. Igaunijā visām šīm grupām nākamgad ir paredzēts darba samaksas pieaugums par 4 procentiem. Un Igaunijā jau tā algas ir ievērojami lielākas.

Atšķirības ar tuvējām kaimiņvalstīm - ievērojamas

Arodbiedrības iestājas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu (kas šogad ir 23%, taču likumā paredzētais turpmākais likmes samazinājums nenotiks), jo Latvijā darba samaksa neto ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā pie vienāda atalgojuma bruto līmenī.

Piemēram, ja bruto darba samaksa ir 360 eiro mēnesī, tad neto darba samaksa Latvijā ir 265,34 eiro, Lietuvā – 273,60, Igaunijā – 300,99 eiro. Tātad Lietuvā darbinieks uz rokas saņem gadā par 99,12 eiro vairāk, Igaunijā – par 427,80 eiro vairāk.

Arodbiedrības ir rosinājušas atgriezties pie neapliekamā minimuma, kāds bija pirms krīzes (90 latu jeb tagad tas būtu 128 eiro). Valdības piedāvājums nākamajam gadam ir 85 eiro (šogad 75 eiro). Savukārt  Lietuvā neapliekamais minimums nākamgad būs 164 eiro mazām algām un Igaunijā - 170 eiro visām algām.

Tas nozīmē, ka Latvijā no bruto darba samaksas ir par gandrīz 10% lielāki atvilkumi nekā darba ņēmējam kaimiņvalstīs.

  • Latvijā - no algas ietur 33,5% (10,50% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 23% – IIN);
  • Lietuvā – no algas ietur 24% (6% tiek veselības apdrošināšanai, 3% - pensiju un sociālajai apdrošināšanai, 15% – IIN);
  • Igaunijā - no algas ietur 25,8% (2,8% bezdarba apdrošināšanai, 2% – otrā līmeņa pensijai, 21% – IIN).

Arodbiedrības kritizē arī Finanšu ministrijas piedāvāto diferencētā neapliekamā minimuma modeli. Jo ieguvums no tā darbiniekam būs ne nākamajā mēnesī, bet pēc 16, pat vairāk mēnešiem, kad, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varēs atgūt pārmaksātā nodokļa daļu. Taču līdz tam 2016.gadā ik mēnesi alga būs par 3,5 eiro mazāka, 2017.gadā – par 4,3 eiro mazāka. Turklāt diferencēts neapliekamais minimums neskar augstas nabadzības riska grupas. Tas vislielāko ieguvumu dod darbiniekam, kuram alga ir 67% no vidējās algas valstī un kuram nav apgādājamo. Arodbiedrības piekrīt darba devēju viedoklim: šis labums nebūs pieejams vientuļam vecākam ar bērnu vai ģimeni, kurā ir daudzi bērni. Tātad tas sabiedrībā nevienlīdzību nevis mazina, bet padziļina.

Latvija Eiropā – nodokļu slogs zems

Ja Latvijā darbinieks no bruto algas uz rokas saņem vien divas trešdaļas, tas vien jau ir pamats, lai uzskatītu, ka nodokļi pie mums ir pārāk augsti. Taču Eiropas Savienībā Latvija ir valsts ar vienu no trim viszemākajiem nodokļu slogiem.

Procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) kopējie nodokļu ieņēmumi Latvijā ir nepilni 28%. ES vidējais rādītājs ir 40%. Šī atšķirība ir ļoti liela, uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Un, ja nodokļu sistēma netiks mainīta, sagaidāms, ka Latvijā nodokļu slogs būs viszemākais ES. Bet ar šādiem nodokļu ieņēmumiem valsts nevar segt sociālās vajadzības, veselības aprūpes un citas izmaksas, lai uzturētu finansējumu ES vidējā līmenī.

Darbaspēka nodokļi no IKP Latvijā veido 13,7%, ES - 20,1procentu.

Sociālās iemaksas Latvijā, tāpat kā ES, sastāda aptuveni vienu trešo daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Tomēr pret IKP arī Latvijā veiktās sociālās iemaksas ir krietni zemākas nekā vidēji ES.

Latvija liek uzsvaru uz netiešajiem nodokļiem, kas veido lielu daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Tā, piemēram, ceturto daļu no nodokļu ieņēmumiem ienes pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Šāda pieeja tiek realizēta valstīs, kas nav turīgas, piebilst Eiropas politiķis.

Arī kopējie kapitāla nodokļa (uzņēmumu, mājsaimniecību u.c.) ieņēmumi Latvijā procentuāli ir vieni no zemākajiem ES - 3,5% no IKP. Vidējā attiecīgā likme ES 2012.gadā bija 8,2%. Latvijā efektīvā kapitāla un biznesa ienākumu nodokļa likme mājsaimniecībām un pašnodarbinātajiem 2012.gadā bija 3% - viszemākā Eiropas Savienībā, kur tā vidēji ir vairāk nekā 5 reizes lielāka (16,8%). Igaunijā attiecīgā likme ir 4,2%, Lietuvā – 8,2%.

No kapitāla nodokļiem ienākumi ir necili. 2014.gadā iekasēti 118 miljoni eiro, savukārt darbinieki ienākuma nodoklī ir samaksājuši 1,13 miljardus eiro, salīdzina E.Baldzēns, piebilstot, ja solidaritāte ir pacelta kā karogs, tad tā jāattiecina arī uz kapitālu, palielinot šos nodokļus kaut vai simboliski par 1-2 procentiem. Arī LBAS priekšsēdētājs P.Krīgers norāda, ka ne no valdības, ne Finanšu ministrijas nav saņemta atbilde, kāpēc nevarētu pārskatīt nodokļus, kas attiecas uz dividendēm, kapitāla pieaugumu, nerezidenta maksājumiem, kur varētu papildu iegūt budžetam līdzekļus.

"Latvijas Finiera" pieredze. Nodokļiem jāveicina godīga konkurence un konkurētspēja

AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Uldis Biķis, komentējot diskusijās vienmēr piesaukto uzņēmēju vienoto nostāju nodokļu jautājumos, precizē, ka darba devēju organizācijās ir ļoti daudz uzņēmumu un patiesībā to domas ir ļoti atšķirīgas. Nav vienota viedokļa. Piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīmu izmanto 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas neveic sociālos uzkrājumus, neveido solidāri budžetu un ir ārā no sociālās drošības sistēmas.

Arī tāpēc darba devējiem nevar būt un nebūs vienota viedokļa par nodokļiem, jo organizācijās ir vieni, otrie un trešie, norāda U.Biķis, vienlaikus rosina padomāt par jautājumu, vai visi darba devēji ir jāuztver vienādi un vai visos ir jāieklausās: "Es gribētu apgalvot, ka eksportējošiem uzņēmumiem jābūt tiem, kas sabiedrībā veido algu pieauguma tempu izpratni, jo viņi ir atbildīgi, lai būtu ilgtspējīgi. Un, ja ir atbildīgi un ilgtspējīgi, tad var būt līderi un izteikt līderību."

Viņš arī norāda, ka uzņēmumu vadītāju iebildumi ir nevis par to, ka nodokļi ir lieli. Taču katrs nodoklis nes sev līdzi daudz papildinājumu, ir plaša atlaižu sistēma, un darba devēji  nonāk  nevienlīdzīgās pozīcijās, savstarpēji konkurējot par darbaspēku.

"Latvijas finieris" strādā jau četrās valstīs - arī Lietuvā, Igaunijā un Somijā, līdz ar to, kā teic U.Biķis, "kaut nedaudz esam sākuši saprast, kāda situācija tais pašos jautājumos ir Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Varam salīdzināt un skatīties uz nākotni plašākā kontekstā".

"Latvijas finieris" 95% pamatprodukcijas eksportē. U.Biķis uzsver, ka nodokļus optimizēt nav bijis iemesla, jo ir jākonkurē ar Rietumu uzņēmumiem, un izmaksu struktūrā nodokļiem ir jābūt atbilstošai daļai.

Koncernā kopā ir nodarbināti gandrīz 2500 darbinieku, tajā skaitā 2210 Latvijā, no tiem 1657 vadošajā uzņēmumā – AS "Latvijas finieris". Akciju sabiedrībā neto ienākums darbiniekiem ir 785 eiro mēnesī. U.Biķis teic – mēs esam vidēji liels uzņēmums ar vidēju atalgojumu. Rinda, lai strādātu, pie uzņēmuma durvīm nestāv, un ir problēmas nodrošināt kvalitatīvu darbaspēku, tiek daudz ieguldīts, lai piesaistītu cilvēkus.

"Ja valsts mērķis ir ekonomiskais izrāviens, nevar cerēt, ka to izdarīs cilvēki ar mazām algām."

Darbaspēka nodokļos gadā tiek samaksāti 11,6 miljoni eiro, gandrīz 7000 eiro uz vienu darbinieku.

Uzņēmuma viens no attīstības mērķiem ir veidot labi apmaksātas darba vietas, lai izlīdzinātu reģionā konkurētspēju par darbiniekiem, tas ir, lai maksimāli ātrā tempā varētu izlīdzināt atalgojumu, pirmām kārtām Baltijā un pēc tam Skandināvijā. Izņemot 2009.gadu, kad krīzē visam kolektīvam bija jāsavelk jostas, algas pakāpeniski ir pieaugušas, un pašreiz politika līdz 2020.gadam paredz, ka jāsasniedz 7-9% pieaugums gadā. Un to jāspēj panāk, sabalansējot ekonomiku, tas nozīmē arī  darba ražīgumu, efektivitāti gan investīcijās, gan procesu izvērtēšanā.

U.Biķis saistībā ar 2016.gadā paredzētajām izmaiņām vērtē, ka minimālo algu var celt arī vairāk, uzņēmumā 2014.gada līgums ar arodbiedrību paredz minimālo algu 430 eiro, un tagad tiek diskutēts par nākamo robežu, kas varētu būt 500 eiro. Tātad 2016.gadā valsts noteiktais 370 eiro minimālās algas līmenis uzņēmumu neietekmēs. 

Neapliekamā minimuma palielinājums iekrīt darba ņēmēja maciņā. Tam uz uzņēmuma rādītājiem ietekmes nav.

Kas attiecas uz akcīzes nodokli, pret kura paaugstinājumu arī vērsti daudzi pārmetumi, "Latvijas finierī" veiktās aplēses liecina: ja 2014.gadā degvielas litrs maksāja 0,96 eiro bez PVN, 2016.gadam tiek plānots, ka būs vidēji 0,80 eiro, tad degviela būs lētāka arī pie šī akcīzes nodokļa pieauguma, tādējādi uzņēmuma konkurētspēja tikai uzlabojas.

Solidaritātes nodoklis vai varbūt patriotu nodoklis?

Budžeta papildināšanai, sākot ar 2016.gadu, solidaritātes nodoklis būs jāmaksā par tiem nodarbinātajiem, kuru atalgojums pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) griestus (2015.gadā tie ir virs 48 600 eiro). Šobrīd šī summa ir darba algas ienākumu griesti, virs kuras netiek maksāta VSAOI. Pēc šī sliekšņa sasniegšanas aptuveni 4,7 tūkstošiem strādājošo tiks piemērots solidaritātes nodoklis. Tas līdzvērtīgi VSAOI likmei darba ņēmēja daļai būs 10,5% apmērā un darba devēja daļai - 23,59% apmērā. No šī nodokļa ieņēmumu summas gandrīz pusi – 20,4 milj. eiro – ieskaitīs sociālajā budžetā, bet lielāko daļu -  22,88 miljonus - pamatbudžetā.

E.Baldzēns to dēvē par Robina Huda principa ieviešanu – atņemt bagātajiem un tad domāt, ka "pārējie būs laimīgi".

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka spriež: ja jau valsts mērķis ir ekonomiskais izrāviens un augstās pievienotās vērtības radīšana, tad nevaram cerēt, ka to visu izdarīs cilvēki ar minimālām un mazām algām. To visu izdarīs cilvēki, kas saņem relatīvi lielas algas. "Vai mēs atsakāmies no valsts izrāviena, ja mēs tagad cērtam nost tos, kas būtībā ir efektīvākie?" retoriski jautā pētnieks.

Savukārt U.Biķis no sava uzņēmuma viedokļa vērtē, ka solidaritātes nodoklis nav liels pret algu fondu un tā ietekme nav izšķiroša. Pret kopējo nodokļu apjomu tas veido tikai 1,3% gadā (160 000 eiro).

Taču signāls, viņaprāt, nav gluži pareizs. Jo runa nav par sociālajām iemaksām, kurām tiek atcelti griesti, pret ko nevarētu būt iebildumu. Bet, ja tas ir jauns instruments, ar kuru daļa summas tiek novirzīta uz lielo budžetu, tad tas korekti nav. U.Biķis spriež, ka finanšu nozare, IT ļoti pārdzīvo šādu maksājumu, jo uzņēmumiem no Skandināvijas, kas iecerējuši pārcelt darbavietas uz Latviju, tas ir signāls nesteigties, pagaidīt; ja tagad robežsumma ir 4000 eiro, nākamgad varbūt būs 3000, varbūt pieci tūkstoši, jo neviens jau nezina, kas būs pēc gada vai diviem.

U.Biķis uzskata, ka, jaunajam nodoklim piedēvējot solidaritātes nozīmi, šis vārds tiek diskreditēts, jo "tas nav solidaritātes, bet drīzāk varbūt patriotu nodoklis". Solidaritāte būtu, ja visi saprastu, ka ir līdzvērtīgi jāpiedalās nodokļu nomaksā.

Un runa nav par labāk vai mazāk atalgotām darbavietām, bet gan lielajām atšķirībām nodokļu režīmos. Piemēram, darba devēju izmaksu salīdzinājums, maksājot darbiniekam 700 eiro "uz rokas".

  • 1224 eiro - izmaksas darba devējam, kurš oficiāli maksā visus vispārējā režīma nodokļus
  • 826 eiro - izmaksas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam
  • 923 eiro - izmaksas uzņēmējam pelēkajā zonā, kurš legāli maksā minimālo algu, bet pārējo no dividendēm – "aploksnē".

Tātad skaidri redzams, "kur ūdens tek un kur mēs skrienam", U.Biķis komentē tendenci no vispārējā nodokļu režīma pāriet uz mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Nodokļi paredzēti  valsts un pašvaldību konkrētu funkciju nodrošināšanai. Minētās 700 eiro neto algas saņēmējs atkarībā no tā, kādā nodokļu režīmā strādā darba devējs, sociālajā budžetā ienes attiecīgi 338 eiro vai 75 eiro, vai 123 eiro.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa 80% tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā (teritorijas labiekārtošanai un uzturēšanai, pamatizglītības nodrošināšanai, sociālajai palīdzībai u.c.). Attiecīgi tā visa finansēšanā triju būtiski atšķirīgo nodokļu režīmu izmantotāju pienesums arī ir vairākreiz atšķirīgs: 187 eiro, 50 eiro un 57 eiro.

Ar piemēros izteikto rezultātu, kas rāda, ar cik reizes mazāku pienesumu budžetā piedalās mazo nodokļu maksātāji vai nodokļu daļēji maksātāji, U.Biķis papildina ar jautājumu: cik solidāri mēs saprotam nodokļu sistēmu un nepieciešamību reāli finansēt valsts funkcijas?

Ja akceptējam tādu nodokļu sistēmu, ilgtermiņā bīstamākais ir tas, ka tiek radīts sociāli neaizsargātu cilvēku slānis. Tas nebūs solidāri pret tiem, kas uzkrāj naudu. Jo droši vien gribēsies pārdalīt par labu tiem, kuriem nekā nav, kaut arī viņi pusmūžu vai visu mūžu nebūs maksājuši nodokļus. Realitātē konkurences apstākļos cietīs kā vieni, tā otri. Turklāt sociālā neaizsargātība un līdzekļu pārdale noteikti tikai palielināsies.

U.Biķis norāda, ka sarunai ar valdību par nodokļiem laiks ir bijis par īsu. Valdības un sociālo partneru pirms gada parakstītā vienošanās par nodokļu politikas stratēģiju trim gadiem, kas paredz kopējo nodokļu ieņēmumu tuvināšanos 30% no IKP, varētu būt pamats turpmākajai diskusijai, kurā  ir jāiziet cauri visai nodokļu sistēmai, lai izprastu atšķirības un panāktu kopēju izpratni. Savukārt arodbiedrībām, viņaprāt, jāieņem stingrs viedoklis un jārunā par sistēmiskām lietām, ne tikai par procentiem.

Tieši arodbiedrība varētu spēlēt lielāko lomu sabiedrībā sadarbībā arī tāpēc, ka darba devēju organizācijās nav šī vienotā viedokļa.

LBAS priekšsēdētājs kā cerīgu dēvē Finanšu ministrijas solījumu, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes ietvaros nākamgad tiks uzsākta nopietna diskusija par nodokļu sistēmas uzlabošanu vai pat maiņu. Cerībai ir jābūt vienmēr, taču vai tā būs?

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI