Pirmo Sirds veselības skrīninga izmēģinājuma projektu Liepājā īstenoja Veselības ministrija sadarbībā ar Slimības profilakses un kontroles centru, Latvijas Kardiologu biedrību un Liepājas pilsētas domi no 2013.gada 23.maija līdz 3.septembrim. Tā mērķis bija kvalitatīvi sagatavot "Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam" un izvērtēt plānā potenciāli iekļaujamos pasākumus, skaidro Slimības profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule.
Projekta ietvaros Liepājā dzīvojošie 11 gadīgie bērni un 45 gadus vecie vīrieši tika aicināti doties pie sava ģimenes ārsta un bez maksas pārbaudīt sirds veselību. Ja ģimenes ārsts konstatēja sirds un asinsvadu saslimšanas, tad nodrošināja papildu konsultāciju pie kardiologa. No valsts tika segta gan pacienta iemaksa, gan nepieciešamie izmeklējumi.
Kopumā no 49 Liepājas ģimenes ārstu praksēm projektā piedalījās 37 prakses. Tādējādi pētījumā tika aptvertas ģimenes prakses, kurās pierakstīti 77% no visiem 11 gadīgiem bērniem un 45 gadus veciem pacientiem vīriešiem Liepājā. No tiem sirds veselību pārbaudīja 38% jeb 161 vīrietis 45 gadu vecumā, savukārt bērni bija aktīvāki - pārbaudījās 363 jeb 55% no projektā iesaistīto ģimenes prakšu pacientiem 11 gadu vecumā.
Projekta rezultāti
Rezultāti liecina par īpaši augstu sirds asinsvadu slimību riska faktoru izplatību 45 gadus vecu vīriešu grupā: neveselīgiem uztura paradumiem, lieko ķermeņa masu un aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, augstu smēķēšanas izplatību, regulāru alkohola lietošanu, augstu holesterīna un glikozes līmeni asinīs.
Tikai 60% no 45 gadus veciem vīriešiem savu veselību novērtē kā labu vai diezgan labu. 33,8% savu veselības stāvokli vērtē kā vidēju, 5,6% - kā sliktu vai diezgan sliktu. Trešdaļai no vīriešiem pēdējā gada laikā ārsts bija diagnosticējis vai ārstējis kādu hronisku slimību – hipertensiju (15,4%), cukura diabētu (3,1%), hiperholesterīnēmiju (2,5%) u.c. Divi vīrieši savā mūžā jau bija piedzīvojuši miokarda infarktu. Kā pozitīvu faktu varētu izcelt paradumu mērīt asinsspiedienu, ko pēdējo 6 mēnešu laikā bija darījuši 66,7% no aptaujātajiem vīriešiem. Tikai 1,9% vīriešu asinsspiediens nebija mērīts ilgāk par 5 gadiem vai pat nekad. 17,2% arteriālais asinsspiediens bija virs normas. Satraucoši bija analīžu rezultāti, kas rādīja, ka kopējais holesterīna līmenis vairāk kā divām trešdaļām jeb 68,7% no šiem 45 gadus vecajiem vīriešiem bija virs normas. Normāls ķermeņa svars tika konstatēts tikai trešdaļai projekta dalībnieku. 31% vīriešu tika konstatēts liekais svars, bet 34,8% - pat aptaukošanās. Vidukļa apkārtmērs pusei vīriešu pārsniedza normu.
Šie rezultāti liecina par nopietniem veselības riskiem nākotnē. I.Pudule īpaši vērš uzmanību uz kaitīgajiem ieradumiem. "Viens no nopietniem riska faktoriem, ko Pasaules Veselības organizācija rekomendē novērst pēc iespējas īsākā un ātrākā laikā, ir vārāmā sāls patēriņš. Latvijas iedzīvotāji, it īpaši vīrieši, vidēji patērē 12-14 g sāls dienā, lai gan pieļaujams būtu lietot 5-6 g sāls dienā," stāsta Slimību profilakses un kontroles centra analītiķe. Liepājā veiktā projekta rezultātā noskaidrots, ka 14,3% vīriešu gandrīz vienmēr pieber sāli pirms ēdiena pagaršošanas. "Šī ir īpaša riska grupa," secina I.Pudule.
"Insults nav jūsu personīga problēma un darīšana. Tā ir jūsu bērnu, jūsu radu, visu apkārtējo cilvēku problēma."
11 gadīgo bērnu veselība, salīdzinot ar pieaugušajiem, ir daudz labāka, gan ņemot vērā analīžu rezultātus, gan ikdienas paradumus. Taču speciālisti kā ļoti satraucošu min tendenci – liekās ķermeņa masas un mazkustīga dzīvesveida salīdzinoši augstā izplatība arī bērnu vidū. Aptaujas rezultāti Liepājā rāda, ka vairāk nekā puse 11 gadīgu bērnu vienu vai divas stundas ik dienu pavada pie televizora. Daudz laika bērni pavada, spēlējot datorspēles. I.Pudule atzīmē, ka norma laikam, ko bērni 11 gadu vecumā var pavadīt pie ekrāna vai datora, ir viena stunda. Taču dati rāda, ka to ievēro tikai viena trešdaļa bērnu.
Attiecīgi nav pārsteigums, ka normāls svars ir tikai pusei vienpadsmitgadnieku. Projekta rezultātā secināts, ka 15% bērnu ir nepietiekams svars, savukārt 15,5% - liekais svars. Gandrīz 10% bērnu šajā vecumā konstatēta aptaukošanās problēma. Kopējais holesterīna līmenis virs normas tika atklāts 13,7% bērnu. Jāizdala arī dati par ZBL holesterīnu (t.s. sliktais holesterīns), kas bija virs normas 17% bērnu. Tas nozīmē, ka turpmāk šiem bērniem ir liels risks saslimt ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, piedzīvot locītavu problēmas. Taču to ir iespējams novērst, ja tiek veiktas vienkāršas pārbaudes un mainīts dzīvesveids, ēšanas paradumi.
Rezultāti nav pārsteigums
Apkopotie programmas dalībnieku aizpildīto anketu un pārbaužu rezultāti parāda tendences, kas ir satraucošas, tomēr nav arī liels pārsteigums. Veselības ministre I.Circene uzsver, ka iegūtie dati tikai apstiprina to, kas ir zināms jau gadiem ilgi, bet līdz šim bija tikai pieņēmumu līmenī.
Arī Latvijas Kardiologu biedrības prezidents un Veselības ministrijas galvenais speciālists kardioloģijā profesors Andrejs Ērglis atzīst, ka šādus rezultātus varēja gaidīt, taču piebilst - situāciju nevajag dramatizēt. Viņaprāt, sabiedrības attieksme pret veselību mainās, ir liela interese par šiem jautājumiem, un šāda skrīninga programma pierāda, ka tā nedrīkst būt tikai kampaņveidīga, bet jāīsteno nepārtraukti. Projekta rezultātā ir iegūti ļoti nepieciešamie dati un skaitļi, kas vēl skaidrāk parāda, ko nepieciešams darīt turpmāk.
"Ir ārkārtīgi svarīgi saprast to, ko Latvijā vēl daudzi nedara – ir jāskatās uz priekšu, jādomā, ko un kā mēs darīsim pēc 5 vai 10 gadiem," stāsta A.Ērglis. "Aplūkojot glikozes, holesterīna un citus rādītājus, var paredzēt veselības stāvokļa izmaiņas nākamajos 10 gados, paredzēt infarkta vai insulta risku vai pat kardiovaskulāro nāvi." Šī projekta rezultāti liecina, ka 39% vīriešu 45 gadu vecumā turpmākajos 10 gados pastāv augsts vai ļoti augsts risks saslimt ar kādu no sirds vai asinsvadu slimībām. "Ja šie cilvēki neko nemainīs savā dzīvesveidā, tad 60 gadu vecumā risks būs jau divreiz vairāk vīriešiem. Taču galvenā ideja un mērķis, ko mēs varam izdarīt, – panākt, ka šis augstais risks 60 gadu vecumā būtu divreiz mazāks," apgalvo kardiologs.
"Mērķis ir vesela sabiedrība, lai mēs katrs varētu teikt, ka esam darījuši visu, kas mūsu spēkos veselības uzlabošanai."
Jāuzsver, ka projektā piedalījās iedzīvotāji, kuriem nebija sūdzību. Neskatoties uz to, 22 vīriešiem jeb 14% no tiem, kas piedalījās, bija nepieciešama papildu izmeklēšana. Šo pārbaužu rezultātā divām personām konstatēja nopietnākas saslimšanas – kardiomiopātiju un vārstuļa operācijas nepieciešamību. Šīs problēmas, savlaicīgi atklātas, var izārstēt un nodrošināt ilgu un pilnvērtīgu mūžu.
Veselības ministre uzsver, ka šāda programma tikai vēlreiz apstiprina to, cik liela nozīme ir dzīvesveidam un sabiedrības informētībai par riskiem. Mēs katrs varam kaut ko darīt savas veselības labā, jau sākot ar bērnību un jaunību, uzsver ministre. Kardiologs A.Ērglis apelē pie pilsoniskās atbildības - regulāri pārbaudīties un rūpēties par savu veselību – tas ir visas nācijas interesēs. "Tā ir cieņa pret sevi, cieņa pret savu tautu un līdzcilvēkiem. Insults nav jūsu personīga problēma un darīšana. Nē, tā ir jūsu bērnu, jūsu radu, visu apkārtējo cilvēku problēma!" atgādina A.Ērglis.
Ko tālāk?
Taujāta, kādi būs Veselības ministrijas tālākie soļi, ministre I.Circene uzsvēra, ka nepieciešams turpināt strādāt šajā virzienā: "2014.gads ir ģimenes veselībai veltīts gads, bet ir nepieciešams Sirds veselības gadu, kas tika uzsākts pērn, turpināt arī šogad un nākamajos gados." Ministre minēja vairākus virzienus, kādus, viņasprāt, ir būtiski izcelt.
Izglītība. "Mūsu mērķis ir vesela sabiedrība, lai mēs katrs varētu teikt, ka esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos veselības uzlabošanai," pauda veselības ministre. Tam ir nepieciešamas zināšanas un informācija, un ar to ir jāsāk jau bērnudārzā un skolā. Veselības mācība skolās - tas ir mūsu pašu veselības un dzīvības jautājums. "Ja mums nav veselu iedzīvotāju, tad nevaram nodrošināt nedz demogrāfisko izaugsmi, ne ekonomisko izrāvienu," secināja I.Circene. "Ir jānodrošina, ka cilvēki paši saprot, katra paša interesēs ir doties pārbaudīt savu veselību reizi gadā vai vismaz reizi trijos gados. Lielākajai daļai šo cilvēku, kuriem tika pārbaudīta veselība, nebija sūdzību. Tas norāda uz to, kādēļ jāpārbauda veselība sistēmiski, nevis tikai tad, kad jau ir slikti. Šinī gadījumā konsultācijas pie kardiologa, izmeklējumi deva iespēju novērst slimības pazīmes, nesasniedzot to brīdi, kad ir jau darba nespēja, invaliditāte vai pat nāve."
Primārā veselības aprūpe. Ģimenes ārsta tiešais darba pienākums ir savus pacientus izmeklēt, izmērīt ķermeņa apkārtmēru, noteikt ķermeņa svaru un izrunāt riska faktorus. Ja tādi tiek konstatēti, cilvēks ir savlaicīgi jānosūta veikt padziļinātus izmeklējumus un ārstēšanu. Tas cieši saistīts ar cilvēka personīgo attieksmi. Profilaktiskas pārbaudes un regulāras skrīninga programmas neprasa lielus finanšu līdzekļus, un ministre vairākkārt uzsvērusi, ka tas nav tikai naudas jautājums, bet attieksme gan pacientam pret savu veselību, gan arī ģimenes ārstam pret saviem pacientiem.
Liepājā gūtā pieredze un rezultāti rāda, ka skrīninga programma ir laba iespēja samazināt sirds un asinsvadu slimību risku faktorus, laikus atklāt problēmas, kas ir pilnībā izārstējamas, kā arī efektīvs veids, kā informēt un izglītot sabiedrību par to, ko katrs var darīt savas veselības labā. Tāpēc pie iesāktā nevajadzētu apstāties un tamlīdzīgas aktivitātes jāturpina arī turpmāk. Par to ir vienisprātis visas programmā iesaistītās puses.
