Profesors Kārlis Dišlers
Kā žurnāla "Jurista Vārds" publikācijā norāda LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps, tiesību zinātnē atzīts, ka Kārļa Dišlera dzīve un radošais mantojums atspoguļo Latvijas nacionālā valstiskuma veidošanos aizvadītajā gadsimtā - latviskās idejas veidošanās cariskās Krievijas apstākļos, izšķiršanās par Latvijas valsti un tās pamatu veidošana, parlamentārā Latvija un izvēle 15. maija apvērsuma laikā, autoritārisma pamatošana, deportācijas, nāve Sibīrijā, publicēto darbu aizliegums.
K.Dišlera spējas tika augstu novērtētas jau studiju laikā Pēterburgas universitātē. Viņa darbs "Administratīvā justīcija Francijā un Vācijā" tika godalgots. Pēc atgriešanās Latvijā K.Dišlers aktīvi iesaistījās sabiedriskajā un zinātniskajā darbā. Viņš bija Latvijas Universitātes docents, vēlāk profesors, arī ilggadējs Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns, praktizējošs politiķis (Rīgas domes un Saeimas deputāts), žurnālists un redaktors ("Tieslietu Ministrijas Vēstnesis" un "Latviešu konversācijas vārdnīca"), rakstnieks.
Starpkaru periodā K.Dišlers publicēja vairākas nozīmīgas grāmatas un neskaitāmus rakstus par Latvijas valststiesību jautājumiem. Lai arī K.Dišlers nebija Latvijas Satversmes sapulces deputātu vidū un nepiedalījās Satversmes rakstīšanā, viņa viedoklis ietekmēja Satversmes autorus. Tieši zinātniskais darbs un plašās publikācijas par Satversmes normām veidoja K.Dišlera autoritāti. Jau 1926.gadā Latvijas Senāts atsaucās tieši uz K.Dišlera darbiem, lai pamatotu savu viedokli atsevišķu Satversmes normu iztulkošanā – viņa darbi ir Satversmē noteiktās valsts iekārtas vēsturiskās interpretācijas autoritatīvākais palīgavots.
Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas K.Dišlera zinātniskais veikums tika izmantots tiesiskās iekārtas atjaunošanā. Viņa viedoklis ir noteicis daudzus Satversmes izpratnes un piemērošanas jautājumus. Atgriešanās pie šiem tekstiem un to rūpīga studēšana Latvijas tiesību zinātnei un praksei ļāva daudz vieglāk apzināt Satversmes normu jēgu un atjaunot pienācīgu tās funkcionēšanu praksē. Līdz ar to K.Dišlers pēc valsts neatkarības atjaunošanas kļuvis par nacionālo valststiesību (konstitucionālās tiesības, vispārējā valstszinātne, administratīvās tiesības un process) simbolu un identitātes zīmi. Varētu pat atzīt, ka laikā pirms Satversmes tiesas izveidošanas K.Dišlera tekstiem bijis Satversmes tiesas spriedumam līdzvērtīgs skaidrojumu spēks, secina J.Pleps. Vienlīdz piebilstot, ka K.Dišlera ieguldījuma Latvijas tiesiskajā sistēmā atzīšana un izmantošana tomēr neļauj pasludināt visas viņa atziņas par nemaldīgām. Konstitucionālās tiesības ir strauji attīstījušās laikā pēc profesora publicētajiem darbiem, un daudzos jautājumos atbildes ir meklējamas no jauna. Taču bez K.Dišlera darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne.
Kārļa Dišlera fonds
Fonds dibināts 2013.gada jūlijā. Tā veidotāji ir Egils Levits, Dace Kokarēviča, Arvīds Dravnieks, Signe Terihova, Sanita Osipova, Lauris Liepa, Dina Gailīte, Inese Druviete, Ieva Miļūna, Edgars Pastars, Mārtiņš Paparinskis, Jānis Pleps.
Kā norādīts uzziņas informācijā par fondu, tas dibināts "uz mūžīgiem laikiem, kamēr vien pastāv Latvijas valsts". Tā mērķi:
- iemūžināt profesora Kārļa Dišlera piemiņu,
- veicināt nacionālās valststiesību zinātnes un valstsmācības attīstību,
- motivēt Latvijas valststiesības studējošos,
- izglītot pilsonisko sabiedrību.
Pēc konferences fonds iecerējis informēt par savām darbībām 2014.gadā.
Konference "Kārlis Dišlers un Latvijas valsts"
Konference norisinās šodien, 4.janvārī, no pulksten 12.00 līdz 16.00. Tai paredzētas trīs daļas:
1.daļa – profesora personības izpausmes akadēmiskajā un politiskajā dimensijā;
2.daļa – diskusija par profesora mantojumu mūsdienu Latvijā un Eiropā;
3.daļa – paziņojums par Dišlera fonda iecerēto darbību 2014.gadā.
Ar priekšlasījumiem uzstāsies daudzas Latvijas tiesībzinātnē un citās jomās pazīstamas personas: Sanita Osipova, Mārtiņš Paparinskis, Edvīns Danovskis, Māris Lejnieks, Igors Šuvajevs, Valters Sčerbinskis. Konferencē piedalīsies arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga un Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.
Konferences gaitai iespēja sekot līdzi internetā www.lu.lv, Twitter @dislerafonds, kā arī LV portālā.
