NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
14. februārī, 2013
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
1
1

Konsulāros pakalpojumus Latvijas pārstāvniecībās izmanto vairāk

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2012.gadā Latvijas pārstāvniecībās Latvijas valstspiederīgajiem ir sniegti 15 632 bezmaksas konsulārie pakalpojumi, kas ir par 38% vairāk nekā 2011.gadā. Piemēram, pērn par 18% vairāk ārvalstīs dzimušo bērnu ir reģistrēti Latvijas pilsonībā.

FOTO: SXC

Latvijas valstspiederīgie aizvien biežāk vēršas pēc konsulāras palīdzības, atrodoties ārzemēs, tāpat aizvien vairāk ārzemnieku piesakās saņemt vīzu iebraukšanai Latvijā. Ārlietu ministrija meklē risinājumus un šajā gadā plāno jaunus pasākumus, lai gan izglītotu iedzīvotājus, kā ceļot droši, gan veicinātu vīzu saņemšanas procesu ārzemniekiem.

Konsulārās palīdzības sniegšana

Ārlietu ministrija informē, ka pagājušajā gadā ir pieaudzis Latvijas valstspiederīgajiem sniegto pakalpojumu skaits – gan tādu, par kuriem iekasē valsts/ konsulāro nodevu, gan sniegtie bezmaksas pakalpojumi.

Visvairāk (par 45%) ir palielinājies sniegto pakalpojumu skaits, par kuriem maksājama valsts nodeva. Tā ir pasu noformēšana, atgriešanās apliecību izsniegšana u.c. pakalpojumi. Ievērojams pieaugums (par 51%) ir noformēto pasu skaitā Latvijas valstspiederīgajiem.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis informē: lai atvieglotu pases saņemšanu Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs, ir izveidotas mobilās pasu stacijas, kas šobrīd darbojas ASV, Lielbritānijā un Īrijā un izbrauc uz vietām, kur dzīvo lielākās latviešu kopienas. A.Teikmanis norāda, ka ir plānots paplašināt mobilo pasu stacijas izbraukumus arī Kanādā, Beļģijā un Spānijā.

2012.gadā par 6% ir pieaudzis izsniegto atgriešanās apliecību skaits (kopumā 4583 apliecības). Tās izsniedz tad, ja ir nozaudēts ceļošanas dokuments. Latvijas valstspiederīgajiem ārkārtas situācijās ārzemēs, piemēram, ja nozaudēts/nozagts ceļošanas dokuments, ir jāvēršas Latvijas vēstniecībā vai pārstāvniecībā.

Taču atgriešanās apliecības ir iespējams noformēt arī jebkurā citas ES dalībvalsts pārstāvniecībā. To nodrošina Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsoņu tiesības.

Ārkārtas situācijas ārzemēs var būt dažādas, piemēram, persona var palikt bez finanšu līdzekļiem. Pagājušajā gadā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.322 "Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai".

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs uzsver, ka tas ir bijis nozīmīgs lēmums – izveidot materiālās palīdzības fondu. 2012.gadā materiālā palīdzība piešķirta 45 cilvēkiem. Viņš stāsta, ka diemžēl ne visi palīdzības saņēmēji godprātīgi atmaksājuši aizdotos līdzekļus, un tādēļ vēlreiz atgādina – materiālās palīdzības fonds ir aizdevums, ko veido par visu Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Atrodoties ārzemēs, ikvienu var piemeklēt brīdis, kad nepieciešama medicīniska palīdzība. Tādēļ, dodoties ārpus Latvijas, ir jānokārto Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas nodrošina ES pilsoņiem pirmās medicīniskās palīdzības saņemšanu. Savukārt, lai nopietnos nelaimes gadījumos nebūtu jāšķiras no lieliem naudas līdzekļiem, ir jāiegādājas arī ceļojuma apdrošināšanas polise, atgādina A.Teikmanis.

Vīzu izsniegšana

2012.gadā Latvijas pārstāvniecības ir saņēmušas rekordlielu vīzu pieteikumu skaitu  (182 480 vīzu pieteikumi). Turklāt divu gadu laikā vīzu pieteikumu skaits ir pieaudzis par 45 tūkstošiem. Visvairāk vīzu pieteikumu ir saņēmušas Latvijas pārstāvniecības Krievijā. A.Teikmanis informē, ka ar vīzu izsniegšanas maksu valsts budžets 2012.gadā ir papildināts ar 4,4 miljoniem latu, kas ir par 1 miljonu latu vairāk nekā 2010.gadā.

Vīzas iebraukšanai Latvijā visiem pieprasītājiem neizsniedz. Latvijas pārstāvniecības raugās ļoti stingri, lai izvairītos no mēģinājumiem nelegāli iegūt Šengenas vīzu, uzsver Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Atteikumu skaits ir 0,83 procenti.

"Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs ir izveidotas mobilās pasu stacijas, kas darbojas ASV, Lielbritānijā un Īrijā."

Ārlietu ministrija strādā pie tā, lai veicinātu vīzu saņemšanas procesu, tūrisma un biznesa attīstību. Piemēram, šobrīd vīzas uz Latviju ir iespējams nokārtot 60 citu ES dalībvalstu vēstniecībās. Pirms trīs gadiem to varēja izdarīt vien 20 vietās, turklāt sarunas par valstu tīklu paplašināšanu šobrīd turpinās.

Pie pērnā gadā paveiktiem nozīmīgiem darbiem A.Teikmanis min arī Latvijas un Baltkrievijas pierobežas iedzīvotāju atviegloto pārvietošanās kārtību. Nu ir apritējis nedaudz vairāk kā gads, kopš stājās spēkā Latvijas valdības un Baltkrievijas valdības vienošanās par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu. Vienošanās paredz, ka abu valstu pavalstnieki var šķērsot ārējo robežu, izmantojot vietējās pierobežas satiksmes atļaujas.

A.Teikmanis norāda, ka šādas vienošanās slēgšana esot paredzēta arī ar Krieviju. Viņš informē, ka šobrīd sarunas ir nobeiguma stadijā un tuvākajā laikā tās vajadzētu pabeigt.

Plānotie pasākumi

Ārkārtas situācijā ārvalstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, ir jāzvana uz diennakts tālruni ārkārtas situācijām +371 26 33 77 11 vai jāraksta uz e-pastu palidziba@mfa.gov.lv. Tā ir jaunā adrese, kas pastāv no 8.februāra, un izveidota, lai būtu iedzīvotājiem vieglāk iegaumējama nekā iepriekšējā – konsulara.palidziba@mfa.gov.lv, kas arī joprojām turpinās darboties.

Problēma, kuras risināšanā šogad centīsies iesaistīties Ārlietu ministrija, ir fiktīvās laulības, norāda A.Teikmanis. Īpaši aktuāls šis jautājums ir Īrijā. Situācija varētu uzlaboties pēc 1.aprīļa, kad stāsies spēkā grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Izmaiņas paredz lielāku atbildību gan iesaistītajām personām, gan fiktīvo laulību organizētājiem.

Pēc pāris mēnešiem ir plānots ieviest Šengenas vīzas elektronisko anketu angļu valodā, krievu valodā tāda jau darbojas, norāda A.Teikmanis. E-anketas šobrīd pieņem Latvijas pārstāvniecībās Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Gruzijā, Azerbaidžānā, Uzbekistānā un Kazahstānā. Vēl paredzēts ieviest elektronisko pieteikšanās sistēmu, kas ļautu atzīmēt personai izdevīgāko laiku, kad tā varētu ierasties Latvijas pārstāvniecībā. Šādi ir iecerēts mazināt rindas Latvijas pārstāvniecībās. Tāpat plānots sagatavot mobilo aplikāciju viedtālruņiem, kur būtu ietverta informācija, kā rīkoties un kur griezties pēc palīdzības ārkārtas situācijās ārzemēs.

Ārlietu ministrijas iecerēs šogad ietilpst arī informatīvās kampaņas par drošu ceļošanu, ārkārtas palīdzību un konsulārajiem pakalpojumiem. Informatīvās kampaņas notiks gan Latvijas pilsētās, gan novados.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI