Šā gada 4.jūnijā notika pirmā diskusija "Eiropas Savienības ārējā un drošības politika". Tās mērķis – palīdzēt Latvijai noskaidrot iespējamās prioritātes ārpolitikā, kas būtu nozīmīgas un aktuālas gan Latvijai, gan pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Diskusija plašāk skāra trīs jautājumus: Austrumu partnerību, Eiropas Savienības un transatlantiskās attiecības un globālos jautājumus.
Vara, globālās norises un problēmas
Pasaulē aizvien izteiktāk nostiprinās vairāku valstu varas sadalījuma modelis, kurā līdzās ASV arvien lielāka ietekme ir citām valstīm, kā Ķīnai, Indijai un Brazīlijai, kuru ekonomiskā un militārā kapacitāte pēdējos gados ir būtiski palielinājusies. Lai Eiropas Savienības loma pasaulē saglabātos, liela nozīme būs tam, cik lielā mērā ES dalībvalstis īstenos vienotu ārpolitiku. Lai gan daudzos ārpolitikas jautājumos ES dalībvalstis krīžu laikā spēj labi koordinēt savu rīcību, tomēr politiski, ekonomiski un vēsturiski jūtīgos konfliktos tās nespēj rast kopsaucēju. [1]
Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks norāda, ka Eiropas Savienības vara pasaulē ir mazinājusies, jo citas valstis savā attīstībā ir gājušas uz priekšu, taču ES nav lietpratīgi rīkojusies ar savu varu.
Šā brīža tendences liecina, ka dalībvalstu ārpolitiku arvien vairāk ietekmēs komercintereses un līdzšinējās veiksmīgās Eiropas ārpolitikas iniciatīvas tuvākajā nākotnē varētu būt neefektīvas. Tādēļ vienotas ārpolitikas jautājumos Eiropa varētu meklēt jaunus, efektīvus ārējās un drošības politikas instrumentus, par kuriem dalībvalstis varētu panākt vienprātību un kuri būtu nepieciešami arī citām pasaules valstīm. [2]
"Latvijas prezidentūru ietekmēs notikumi Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības vieta globālajās norisēs."
T.Rostoks uzsver, ka Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā ietekmēs notikumi tajā un ES vieta globālajās norisēs. ES dalībvalstīm ir jācenšas būt gudrākām savas varas izmantošanā un Savienībai ir jābūt vienotākai. Tādēļ dalībvalstīm būs jānāk kopā, lai risinātu savas problēmas, un Latvijai būs iespēja ievadīt šo procesu.
Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Ilze Juhansone norāda, ka, Latvijai domājot par prioritātēm, ir jāņem vērā ES darba kārtība 2015.gadā, kurā noteikti būs Afganistānas un ārējās tirdzniecības jautājumi, kā arī paplašināšanās.
Austrumu partnerības stiprināšana
Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns vērš uzmanību, ka, nosakot prezidentūras prioritātes ārpolitikā, ir jāseko līdzi ārpolitikas procesiem. Eiropas Savienības uzmanības centrā 2015.gadā noteikti būs Dienvideiropa, Ziemeļāfrika, Afganistāna, Pakistāna, Indija un Austrumu partnerība.
Latvijai ir savas intereses un arī padziļinātas zināšanas par Eiropai ļoti būtisku ārējās un drošības politikas tēmu – Austrumu partnerību. Tādēļ arī Latvijai nozīmīgākais aspekts prezidentūras laikā varētu būt Austrumu partnerības stiprināšana, atbalstot kopējās partnerības iniciatīvas un, izmantojot Latvijas īpašo pieredzi un ekspertus, īstenojot mērķtiecīgus un efektīvus risinājumus Latvijas prioritārajās ES austrumu kaimiņvalstīs. Austrumu partnerības stiprināšanas iespējas būs atkarīgas ne tikai no tā, vai ārpolitikas jautājumi Latvijas prezidentūrā būs prioritāri, bet arī no šo valstu iekšpolitiskajām norisēm un intereses par dialoga padziļināšanu ar Eiropas Savienību, notikumiem ES dienvidu kaimiņvalstīs un notikumiem Savienības iekšienē. [3]
"Darba grupā, kurā tika diskutēts par Austrumu partnerību, bija ļoti liela vienprātība, ka Austrumu partnerībai ir jābūt prioritātei prezidentūras laikā. Diskusijas dalībnieki minēja ļoti dažādus iemeslus, ka mums ir iestrādes un labāka ekspertīze. Latvijas prioritāte varētu būt arī ieguldījums biznesa vides uzlabošanā Austrumu partnerības valstīs. Taču šobrīd ir pārāk agri spriest, kādas varētu būt konkrētākas prioritātes," skaidro T.Rostoks.
Eiropiešu diaspora pasaulē
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa informē, ka darba grupā, kurā tika spriests par Eiropas Savienību un globāliem jautājumiem, prioritāte, kas guva vislielāko atbalstu, bija eiropiešu diaspora pasaulē. No vienas puses, kopējā ārējā un drošības politikā ļoti daudz tiek runāts par konsulāriem jautājumiem, bet šāda prioritāte ļauj pārkāpt pāri klasiskiem konsulāriem jautājumiem un noteikt eiropiešus kā resursu ekonomikas stiprināšanai.
Drošība un militārā kapacitāte
Lai gan Eiropas Savienības rīcībā ir dalībvalstu deleģēts bruņoto spēku kontingents, dalībvalstu militārās spējas ir vājas, kā to pierādīja nesenais militārais konflikts Lībijā. Turklāt ES valstu militārajām spējām būs tendence samazināties, kas saistīts ar izdevumu sarukumu aizsardzībai. Tajā pašā laikā citu valstu, kā Krievija, Tuvie Austrumi un Āfrikas valstis, aizsardzības tēriņiem ir tendence palielināties.
Papildu stimuls ES drošības politikas ciešākai integrācijai ir tas, ka ASV aizvien lielāku uzmanību pievērš Klusā okeāna reģionam, tāpēc būtiski ir jautājumi par NATO un ES attiecībām ES drošības kontekstā un par militāro spēju saglabāšanu samazināta aizsardzības finansējuma apstākļos. [4]
"Šobrīd par agru ir spriest par konkrētākām prioritātēm."
Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Jānis Garisons skaidro, ka ir jautājumi, ko varētu virzīt Eiropas Savienības, ASV un Kanādas dialoga ietvaros, tomēr darba grupa, kurā tika diskutēts par Eiropas Savienības un transatlantiskajām attiecībām, konstatēja, ka rezultātus panākt būs ļoti grūti, jo transatlantiskais dialogs neietver tikai drošību.
"Mums nevajadzētu būt ambicioziem un izvirzīt jomas, kur mums nav pieredzes un ekspertīzes. Kā vienu no prioritātēm var izvirzīt kiberaizsardzību un kiberlietas, jo tām Eiropas Savienība nav veltījusi pietiekami daudz uzmanības," norāda J.Garisons.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa uzsver, ka ir jāpārdomā, vai drošība ir jautājums, kas pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis varētu interesēt, un vai Eiropa šādu jautājumu viena pati spēj risināt. Un vēl – ir jāņem vērā, ka Eiropas Savienība strādā ministru padomēs un darba grupās. Tādēļ mums darba kārtībā ir jāizvirza tādi jautājumi, lai mēs savas noteiktās prioritātes varētu īstenot. Turklāt prakse rāda, ka valstu nacionālās prioritātes veido aptuveni vien 10 procentus no prezidentūras tēmām.
[1] Kopsavilkums par globālajām tendencēm un ES darba kārtības aktualitātēm, kā arī esošajām Latvijas politikas prioritātēm, 2012, 3.lpp. Valsts kancelejas administrētais projekts "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē". Pieejams: http://www.mfa.gov.lv/2012_06_01_kopsavilkums_diskusijam_par_latvijas_prezidenturas_prioritatem.pdf
[4] Turpat.
