Starptautiskā Valūtas fonda valde 21.decembrī pieņēma lēmumu slēgt piekto un pēdējo pārskata misiju Latvijā. Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns parakstīja papildināto Latvijas Saprašanās memorandu ar Eiropas Savienību.
Programmas ietvaros Latvija kopš 2008.gada 23.decembra no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu, no sākotnēji paredzētajiem 7,5 miljardiem eiro (5,27 miljardi latu) ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro (3 miljardus latu). No saņemtās naudas gandrīz puse izlietota valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% - valsts parāda atmaksai, apmēram 10% - finanšu sektora stabilitātei.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks, atskatoties uz Latvijas veikumu smagās krīzes pārvarēšanā trijos gados, uzsvēra nepieciešamību saglabāt labās iestrādes arī turpmāk un teica paldies Latvijas iedzīvotājiem.
Lai sasniegtu budžeta deficīta mērķus, kopš 2008.gada budžets konsolidēts 2,3 miljardu latu apmērā ar fiskālo ietekmi 17,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Visskarbākie budžeta samazinājumi bija 2009.gada jūnijā.
Latvijas ekonomikā, sākot no 2010.gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Pašreiz mūsu valsts rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi ir vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā.
IKP struktūra kļuvusi līdzsvarotāka - pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars, samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā. Starpbanku kredītu procentu likmes 2010.- 2011.gadā atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, Latvijas kredītriska novērtējums ir ievērojami samazinājies. 2011.gadā Latvijas banku sektors ir sācis darboties ar peļņu - tie ir daži no rādītājiem ar plusa zīmi.
"Pēctecība svarīga ne tikai aizdevējiem, bet arī mums pašiem."
Starptautiskās aizdevuma programmas izpildes laikā ir veiktas reformas, valsts pārvaldē samazināts strādājošo skaits un darba algas. Vienīgie pieaugušie ir izdevumi sociālajai jomai, tas saistīts gan ar vidējās pensijas apmēra pieaugumu, gan pabalstu maksājumiem, strauji pieaugot bezdarbam, arī sociālās drošības tīkla pasākumiem.
A.Vilks uzsvēra, ka šogad valsts ārējais parāds ir mazāks, nekā tika gaidīts, jo bijis daudz spekulāciju, ka tas šogad būs 50% no iekšzemes kopprodukta. "Visticamāk, gadu beigsim ar 39% vai pat mazāku ārējā parāda procentu," piebilda ministrs.
Starptautiskā aizņēmuma atdošanas termiņi ir saspringti, vislielākās summas – tuvu miljardam latu – ir jāatdod 2014. un 2015.gadā. Latvija saņemto starptautisko finansējumu plāno atmaksāt, valsts parādu pārfinansējot starptautiskajā finanšu tirgū. Latvija šā gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Pēdējie norādījumi ES un Latvijas saprašanās memorandā
Saprašanās memoranda saturs liecina: ieteikumi ir saskaņoti ar starptautiskajiem aizdevējiem, memorandā ir minēti 2012.gadā Latvijai veicamie pasākumi, kas jau ir pieņemti 2012.gada budžeta likumu paketē. Memorandā ir uzskaitīti arī pasākumi, kam jāsniedz rezultāts nākamajos gados.
EK apkopojošajā rezumējumā par saprašanās memorandā iekļautajiem pasākumiem, norādīts, ka tiem jāpalīdz valsts ekonomikai kļūt vēl stiprākai un arī turpmāk jānodrošina valsts spēja nepieciešamības gadījumā par pieņemamām procentu likmēm aizņemties naudu finanšu tirgos. Valdības apņemšanās skar budžeta un finanšu disciplīnu, sociālās politikas, valsts banku restrukturizācijas un pārdošanas jautājumus, kā arī citus darbus ēnu ekonomikas apkarošanā, valsts pārvaldes darba uzlabošanā, ilgtermiņa bezdarba problēmas mazināšanā, valsts uzņēmumu un nekustamo īpašumu pārvaldes uzlabošanā, konkurences un valsts iepirkumu procedūru pilnveidošanā un citās jomās.
Memorandā teikts, ka 2012.gada valsts budžetā jāparedz pasākumi gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Ieņēmumu daļā jāuzlabo nodokļu iekasēšana (jāanulē procenti un sodi par laikus nesamaksātiem nodokļiem, jo tas veicinās šo nodokļu iekasēšanu); jāuzlabo azartspēļu nozares regulēšana; jāpaplašina pievienotās vērtības nodokļa bāze, tostarp piemērojot reverso PVN metāllūžņiem.
Lai samazinātu izdevumus, memorandā paredzēts līdz 2012.gada aprīļa beigām sagatavot jaunu valsts pārvaldes stratēģiju. Valdībai arī jāsagatavo priekšlikumi, lai reformētu algu sistēmu, padarot to godīgāku attiecībā pret zemāko algu saņēmējiem, kā arī stimulējot labākos un piesaistot augstākas kvalifikācijas darbiniekus. Latvijai jāveic pasākumi, lai samazinātu pašvaldību izdevumus, un vēl virkne citu uzdevumu.
"Latvija sevi ir nostiprinājusi visos līmeņos."
Latvijai jau nākamajā gadā jāpieņem lēmumi, kas stāsies spēkā 2013.gadā, piemēram, līdz 2012.gada septembrim jāreformē valsts pabalsti ģimenēm un sociālās palīdzības sistēma, lai uzlabotu palīdzības sniegšanu nabadzīgākajām ģimenēm.
Memorandā arī iekļauta apņemšanās īstenot rīcības plānu cīņai pret ēnu ekonomiku, piemēram, ieviešot sākumdeklarācijas.
EK šo saistību izpildei sekos tā dēvētās "pēcprogrammas uzraudzības" ietvaros. Tā ilgs līdz laikam, kad Latvija būs atmaksājusi apmēram 70% no ES aizdevuma. Par šo uzraudzības formu A.Vilks sacīja, ka turpmāk starptautiskie aizdevēji Latvijā ieradīsies reizi gadā, visticamāk, gada vidū, lai skatītos, kā Latvija pilda apņemšanos. Viņš uzsvēra, ka aizdevējiem ir svarīgi, lai līdz šim īstenotajam būtu pēctecība. Tas ir būtiski arī mums pašiem, jo būs stabils signāls gan kredītreitingu aģentūrām, gan investoriem.
"Mums ir jābūt ļoti labam arī pēcprogrammas novērtējumam," piebilda finanšu ministrs. Savukārt līdzšinējā aizdevēju uzraudzība nozīmēja katra skaitļa saskaņošanu un daudzus strīdus, kā pie skaitļa nonākt. Savukārt tagad Latvija varēšot patstāvīgi meklēt risinājumus un tos pamatot.
Vakar telefonsarunā ar Valdi Dombrovski Latviju ar starptautiskās aizdevuma programmas pabeigšanu apsveicis Igaunijas premjers Andruss Ansips un Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, vēsta BNS.
 |
| Foto: A.F.I |
Galvenie mērķi ir sasniegti, krīzi esam pārvarējuši, finanses stabilizējuši. Un pozitīvi ir tas, ka starptautisko aizdevumu programmu mēs pabeidzam, atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes – šogad plānotā izaugsme ir 5 procenti. Esam mainījuši ekonomisko struktūru, lielāko uzsvaru liekot uz ražošanu un eksportu, kas arī ir galvenie faktori, kas veda valsti ārā no krīzes. Vienlaikus krīze mūs ir piespiedusi īstenot virkni strukturālo reformu. Ir arī galvenās mācības: krīzes sākumā bija ļoti daudz argumentu par to, ka Latvijai pilnīgi noteikti jādelvalvē lats, ka citādi krīzi pārvarēt nebūs iespējams. Esam pārliecinājušies, ka lata devalvācija nebija nepieciešama un valūtas devalvācija tikai atliktu problēmu risināšanu, jo Latvijai kā ļoti mazai un ļoti atvērtai ekonomikai ātri pieaugtu gan importētās enerģijas, gan komponentu cenas.
Rezultātā īslaicīgo konkurētspējas ieguvumu mēs ļoti ātri pazaudētu caur inflāciju. Tāpēc arī bija izšķiršanās nevis manipulēt ar valūtas kursiem, bet jau no sākuma veikt reālas strukturālas reformas, lai paaugstinātu valsts konkurētspēju. Un lielā mērā tas ir tas, ar ko pašreiz nākas nodarboties eirozonas valstīm, kurām nepieciešams veikt strukturālās reformas.
Turpmāk svarīgākais ir nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, strādāt pie valsts konkurētspējas paaugstināšanas, administratīvo šķēršļu mazināšanas. Un vēl aizvien saglabājam mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā. Domāju, ka līdz tam laikam būs arī iespējams izvērtēt, kā attīstās situācija eirozonā, un, ja eirozonas krīze tiek sekmīgi pārvarēta, domāju, ka mums arī būs lietderīgi pievienoties.
 |
| Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
Paldies Latvijai, paldies visiem, ka esam izdarījuši šo neapšaubāmi grūto uzdevumu. Manuprāt, mēs tā īsti aptversim, kam Latvija gājusi cauri, ko visi esam darījuši, tikai gadiem ritot. Tas tāpat kā, kad mēs ieguvām neatkarību, arī sākotnēji bija neizpratne, mēs nenovērtējām procesa unikalitāti.
Domāju, visticamāk, mēs būsim vienīgā valsts tuvāko gadu laikā, kas tādu grūtu uzdevumu būs veikusi. Latvija sevi ir nostiprinājusi visos līmeņos. Tas mums noteikti dos arī pārliecību, skatoties uz problēmām, kas varētu būt eirozonā un arī Eiropas Savienībā. Latvija noteikti paudīs savu pozīciju, jo es gribētu redzēt kaut nedaudz no tā arī citās ES valstīs. Lai arī ES institūcijas būtu efektīvākas.
Nevar būt tā, ka gadu desmitus daudzas ES valstis savas problēmas risinājušas, nepārtraukti aizņemoties, populistiski valdībām apsolot kaut ko darīt, sasniedzot bieži vien reālos ieņēmumos nebalstītu labklājības līmeni un bieži vien problēmas risinot ar devalvāciju. Latvijas piemērs ir unikāls. Tas nekas, ka esam maza valsts, domāju, ka mūsu ietekme pieaugs un mūsu novērtējums, mūsu sasniegtais tiks izmantots.
Savukārt runājot par nākamo gadu, nevajadzētu tik daudz fokusēties uz negatīvo un paļauties negatīvām spekulācijām. Spēks ir tajā, ko esam izdarījuši. Un, ja eirozonā arī būs lielākas problēmas, nav šaubu, ka Latvija - gan valdība, gan sabiedrība – būs spējīga adekvāti rīkoties, kā to esam spējuši pēdējos gados.
