Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Patlaban Āfrika piesaista arvien vairāk uzņēmēju un investoru, no „glābjamā” kontinenta pamazām pārvēršoties par „iespēju zemi”.
FOTO: www.sxc.hu
Ja vēl samērā nesen Eiropas Savienībā valdīja priekšstats – palīdzība Āfrikas valstīm ir pašas Eiropas nodrošinājums pret ekonomisko migrantu pieplūdumu, pēdējā laikā situācija jūtami mainās. Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs uzskata: pats galvenais ir nevis tikai sniegt tūlītēju palīdzību, kas joprojām ir nepieciešama, bet veikt ilgtermiņa ieguldījumus, palīdzot attīstīt Āfrikas infrastruktūru, lai tā kļūtu arvien pievilcīgāka ārvalstu investoriem. Latvijas deleģētā komisāra pilnvaru laiks sakritis ar pasaules valstu centieniem rast jaunus ceļus, kā izkļūt no ekonomiskās krīzes. Komisārs uzskata, ka Latvijas uzņēmēji Āfrikā sekmīgi varētu strādāt infrastruktūras attīstības, telekomunikāciju un reģionālās integrācijas jomās.
Viena iezīme, kas kopīga teju visām lielajām ekonomikām – jaunu tirgu un biznesa iespēju meklēšana tur, kur līdz šim tas nav darīts. Līdztekus Indijai, Ķīnai un Brazīlijai pamazām arī Āfrikas valstis kļūst par uzņēmēju iekārotu iespēju zemēm, arī Latvijas uzņēmējiem. Un tie nav vairs tikai tālāki plāni, bet jau šodienas realitāte.
"Pats galvenais ir nevis tikai sniegt tūlītēju palīdzību, bet veikt ilgtermiņa ieguldījumus, palīdzot attīstīt Āfrikas infrastruktūru. "
"Āfrikas platforma", starptautiskais diskusiju forums, kas pagājušajā nedēļā notika Ārlietu ministrijas Konferenču zālē, bija mērķtiecīgas sadarbības rezultāts. Viens no tā nozīmīgākajiem mērķiem – konkrētas sarunas par Latvijas un Āfrikas uzņēmēju tālāko sadarbības iespēju attīstīšanu.
Pārstāvniecība no ES, Latvijas un Āfrikas valstīm bija politiski ļoti reprezentatīva – ES komisārs Andris Piebalgs, LR ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, EK attīstības sadarbības direktors Garijs Kvinss, Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu grupas ģenerālsekretārs Dr. Muhameds Ibn Čamba, kā arī Ēģiptes, Ganas, Tanzānijas, Nigērijas, Etiopijas, Ruandas, Dienvidāfrikas Republikas, Zambijas, Burkinafaso augsta līmeņa pārstāvji. Liela interese par sadarbību ar Āfrikas valstīm ir arī mūsu valsts uzņēmējiem, akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Diskusiju forumā piedalījās apmēram 100 dalībnieku no Latvijas.
Viens no šī foruma rosinātājiem no Latvijas uzņēmēju puses bija Edgars Šīns, mērniecības, teritorijas plānošanas un fotogrammetrijas uzņēmuma "Metrum" padomes priekšsēdētājs. Šis uzņēmums jau vairākus gadus pakāpeniski ieiet Āfrikas valstu tirgū, apgūtas arī daudzas nozīmīgas atziņas, kuras var nest tikai pieredze. Piemēram, kā izveidot biznesa sadarbības pamatus biznesa vidē, kura ļoti atšķiras no eiropeiskajām tradīcijām. E. Šīns par vienu no būtiskākajām problēmām nosauca nepieciešamību pēc nopietna ES atbalsta. Lai valstī ienāktu investori, lai notiktu tālāka attīstība, nepieciešami zemes mērījumi, kā arī ar fotogrammetrijas palīdzību iegūtie dati par zemes bagātībām. Kā pieredzējis uzņēmējs viņš atzina, ka valstis pašas šos izdevumus bieži vien nespēj finansēt, tāpēc viņš aicināja šo nozari iekļaut ES attīstības palīdzības jomu vidū.
"Latvijai Āfrikā ir lielas iespējas piedalīties demokrātisko valsts pārvaldes institūciju veidošanā, un tas nebūt nav jāuzskata par mākslīgu „demokrātijas eksportu”."
Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, vispirms vajadzīga pamatinformācija gan par valsts likumdošanu, gan rakstītajām un nerakstītajām biznesa tradīcijām un citiem jautājumiem, kurus, sēžot savā birojā tūkstošiem kilometru tālu, nav iespējams uzzināt, uzskata "Reģionālo komunikāciju aģentūras" direktors un "Ghana Consult" līdzīpašnieks Klāvs Radziņš. Tāpēc pirms pāris gadiem uzsākts konsultāciju bizness Ganā, kur galvenie klienti ir tie Eiropas valstu uzņēmēji, kuri sapratuši – izdevīgāk ir nevis sūtīt komandējumā savu darbinieku, kam šīs vides likumdošanas, saziņas kultūras un citu svarīgu nianšu apgūšana prasīs daudz laika, bet gan pirkt jau gatavu pakalpojumu.
Latvijai Āfrikā ir lielas iespējas piedalīties demokrātisko valsts pārvaldes institūciju veidošanā, un tas nebūt nav jāuzskata par mākslīgu "demokrātijas eksportu", pārliecināts K. Radziņš. Šo pieredzi vēlas iegūt paši afrikāņi, un viņi apzinās, ka valstij, kur šis process norisinājies pavisam nesen, ir laba pieredze, ar ko dalīties. Turklāt ne tikai pozitīvā, bet arī tāda, kur pieļautas kļūdas un gūtas savas mācības.
Orientējoties uz to, ka viena no Āfrikas valstu tautsaimniecības pamatnozarēm joprojām ir lauksaimniecība, Igors Graurs, kurš pārstāv a/s "Amo Plant", kas specializējas lauksaimniecības tehnikas ražošanā, šajā kontinentā saskata lielas biznesa iespējas. Uz augstajām tehnoloģijām savukārt orientējas "SAF Tehnika", kuras valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs uzskata: interneta un mobilo telefonu sakaru tehnoloģiju attīstības un kvalitātes ziņā šis Latvijas uzņēmums neatpaliek no slavenajiem zīmoliem un spēj ar tiem līdzvērtīgi konkurēt. Par galveno izaicinājumu viņš uzskata nevis konkurenci privātbiznesā, bet gan publiskā sektora pasūtījumu iegūšanu. Taču izrādās, ka šajā biznesā vienlīdz nozīmīgas ir divas problēmas. Viena – ar ko sākt, lai iekļūtu Āfrikas valstu tirgū, un – kā racionālāk atrisināt vīzu jautājumu situācijā, kad Latvijas vienīgā vēstniecība šajā kontinentā atrodas Ēģiptē, bet viņa firmas bizness patlaban norisinās Nigērijā.
"Izglītības sadarbības ieguvums - kultūru sadarbības kontaktu attīstīšanu, kuri vēlāk būs noderīgi Latvijas uzņēmējiem, sākot biznesu Āfrikā."
Biznesa augstskolai "Turība" jau iegūta pieredze, ANO projekta ietvaros Ugandā skolojot tūrisma profesionāļus, kā arī sadarbojoties ar Nigēriju un Kamerūnu. "Turības" prorektors Imants Bergs, uzsverot pieaugošās iespējas "eksportēt" izglītību, runāja par nepieciešamību padarīt vienkāršākus sakarus ar potenciālajiem studentiem un arī lektoriem. Izglītības sadarbībā I. Bergs saskata abpusēju ieguvumu – ne tikai mācību iespēju jauniem studentiem, papildinot augstskolas budžetu, bet arī tādu kultūru sadarbības kontaktu attīstīšanu, kuri vēlāk būs noderīgi Latvijas uzņēmējiem, sākot savu biznesu kādā no Āfrikas valstīm.
Foruma noslēgumā ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis atzinās, ka sākotnēji bijušas bažas – vai Latvijā tam būs pietiekama atsaucība. "Tagad saprotam, ka forums noticis īstajā laikā un tā bijusi laba ministrijas atbilde uz augošo pieprasījumu. Vēl dienu pirms šī notikuma uzņēmēji meklēja iespējas, lai piereģistrētos dalībai tajā," sacīja A. Teikmanis. "Ministrijai šajos procesos jāiesaistās arvien vairāk, un tas ir mūsu jaunais uzdevums."
