NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. augustā, 2010
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
1
1

Rīgas nākotnes iespējas – no māju renovācijas līdz zemes dzīļu siltuma izmantošanai

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Daudziem droši vien būs pārsteigums, ka Rīgā saules radiācija ir spēcīgāka nekā Berlīnē, Helsinkos vai Kopenhāgenā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Nupat Rīgas domes pieņemtais "Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.–2020. gadam" paredz trīs galvenos uzdevumus – līdz 2020. gadam par 20% samazināt CO2 emisijas, ko plānots panākt, par 20% paaugstinot energoefektivitāti un enerģijas bilancē nodrošinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru 20% apmērā (plāns – 20/20/20).
Šajā plānā cita starpā īpaša uzmanība pievērsta nozīmīgam enerģijas patērētājam – Rīgas dzīvojamo namu un publisko ēku sektoram.

Par "Rīgas pilsētas enerģētikas rīcības plānu 2010.–2020. gadam" izmešu samazināšanas kontekstā var izlasīt portāla LV.LV rakstā šeit.

Šābrīža situācija nav laba

Rīgas pilsētu veido desmitiem tūkstoši dažāda rakstura ēku – dzīvojamās mājas, publiskās ēkas – skolas, veikali, sociālās mājas, teātri, biroji, viesnīcas utt.

Galvaspilsētai lielas rūpes sagādā dzīvojamā apbūve, kas veidota laikā no 1945. līdz 1993. gadam. Lielākā daļa no tās ir sērijveida nami, sākumperiodā – silikāta ķieģeļu, bet kopš sešdesmitajiem – gadiem lielpaneļu ēkas. Diemžēl to siltumnoturība ir ļoti zema, un šīs mājas vairs neiekļaujas nekādos Eiropas Savienības standartos: 1990. gadā pilsētas centralizētai siltumapgādei pieslēgto māju gada vidējais īpatnējais siltumpatēriņš bija 339 kWh/m². Tieši šajā apbūvē no 1995. līdz 2009. gadam tika privatizēti 96% mitekļu.

"Esam novērtējuši, ka galvaspilsētā nepieciešams renovēt aptuveni 6000 daudzdzīvokļu namu ar kopējo platību 12 miljonu kvadrātmetru," stāsta Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna. "Taču kopumā dzīvojamo māju vidējais gada īpatnējais siltumenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar 1990. gadu 2008. gadā jau bija samazināts par 37%, un pašlaik ir ap 213 kWh/m². Šo samazinājumu ir devusi automatizēto siltummezglu izbūve, optimālu temperatūras režīmu uzstādīšana siltummezglos (aptuveni 900 mājās karstajam ūdenim, bet 300 namos apkurei nakts laikā tiek samazināta temperatūra), termoregulatoru uzstādīšana, daļēja logu nomaiņa un citi pasākumi."

Pagaidām daudzdzīvokļu namu renovācijā Rīga atpaliek pat no bruņurupuča ātruma. Pirmo māju galvaspilsētā renovēja gandrīz pirms desmit gadiem, izmantojot Vācijas finansiālo atbalstu. Šobrīd renovēto namu skaits sasniedzis 14, un tajās īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkures sezonas laikā (atkarībā no ziemas temperatūras) svārstās no 100 līdz 150 kWh/ m², kas jau pilnībā atbilst ES standartiem. Tajās dzīvokļu īpašnieki par apkuri dažviet maksā pat par 70% mazāk nekā apkārtējo māju iedzīvotāji.

"Galvaspilsētai lielas rūpes sagādā dzīvojamā apbūve, kas veidota laikā no 1945. līdz 1993. gadam."

Daudzdzīvokļu mājas kompleksās renovācijas procesā ir iespējams iegūt jebkuru vēlamo nama siltumpatēriņa samazinājumu. Tostarp veidot energoefektīvu māju ar gada īpatnējo patēriņu apkurei 40 kWh/m², un tas ir jau reāli ir sasniegts divos namos – Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4.

"Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.–2020. gadam" šajā saistībā paredz vairākus pasākumus. To vidū REA iesaka iedzīvotājiem izvēlēties sava nama optimālo energoefektivitātes līmeni. Tāpat rīdzinieki plaši tiks informēti par kompleksās renovācijas priekšrocībām, tiks rīkotas diskusijas par māju renovācijas kvalitātes jautājumiem, REA arī rosinās izmaiņas tiesību aktos un piedalīsies to izstrādē.

Renovācija ir nepieciešama arī sociālajām dzīvojamām mājām un, protams, pilsētas publiskajām ēkām, kuru siltuma patēriņš ir visai ievērojams. No ēku grupām visaugstākais patēriņš ir pirmsskolas izglītības iestādēs, tad skolās, kam seko pārējās ēkas. Taču arī šeit, ieviešot racionālu siltuma padevi, modernizējot apkures sistēmas un siltuma mezglus, pēdējos gados ir gūti labi rezultāti. Līdz 2010. gadam Rīgā kompleksi renovētas ir jau 23 izglītības iestādes. Rīcības plāns izvirza uzdevumu līdz 2020. gadam pilnībā pabeigt visu Rīgas izglītības iestāžu renovāciju.

Rīgas energobilanci uzlabos atjaunojamo resursu izmantošana

Atjaunojamo resursu klāsts ir visai liels – biogāze, enerģijas izstrāde, sadedzinot cietos sadzīves atkritumus, biomasa, ģeotermālā un saules enerģija, siltumsūkņi un notekūdeņu siltuma izmantošana.

Jau kopš 2005. gada ar labiem panākumiem darbojas biogāzes koģenerācijas iekārtas notekūdeņu attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva" un Getliņu cieto atkritumu poligonā. "Daugavgrīvā" iekārtas ir pilnībā noslogotas, bet Getliņos siltuma izmantošanai vēl ir rezerves. Tāpēc blakus koģenerācijas stacijai tiek plānota siltumnīcu izbūve. Taču tas nebūs vienīgais Getliņu ieguldījums Rīgas enerģētikā. Kopš 2002. gada šajā poligonā ik gadu tiek ievesti ap 1,11 milj. m³ atkritumu, no kuriem 40% (vairāk nekā 440 tūkst. m³) var sadedzināt. Tādu piemēru ES netrūkst. Šādi enerģiju ražo Zviedrijā, Dānijā un citur, izmantojot modernas tehnoloģijas, kas nerada lielu negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

"Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.–2020. gadam" paredz arī saistvada izbūvi, kas šādu atkritumu sadedzināšanas koģenerācijas staciju savienotu ar pilsētas centralizēto siltumapgādes tīklu.

"Renovācija ir nepieciešama arī sociālajām dzīvojamām mājām un, protams, pilsētas publiskajām ēkām, kuru siltuma patēriņš ir visai ievērojams."

Paplašinās arī koksnes šķeldas izmantošana. Piemēram, uzsākta siltumcentrāles modernizācija Ziepniekkalnā, kur uzstāda koģenerācijas bloku ar elektrisko jaudu 4 MWel. un siltuma jaudu vairāk nekā 20 MWth. Paredzams, ka staciju ekspluatācijā nodos 2012. gadā. Kopumā tiek lēsts, ka šķeldas patēriņš siltuma un elektroenerģijas ražošanā no vairāk nekā 85 beramajiem m³ šogad pieaugs līdz gandrīz 200 tūkst. beramajiem m³ 2012./2013. gada sezonā. Rīcības plāns četru piecu gadu laikā kopumā paredz realizēt astoņus gana vērienīgus projektus.

Arvien plašāku izplatību rod siltumsūkņi. Piemēram, Zviedrijā to skaits jau tuvojas 600 tūkstošiem. Latvijā pagaidām tos galvenokārt izmanto privātmāju apkurei.

Taču tagad arī Rīgā vezums izkustējies no vietas. REA sadarbībā ar Rīgas domes Īpašuma departamentu ir sagatavojusi demonstrācijas projektu. Laimīgie jau ir izvēlēti, un tā ir pirmskolas izglītības iestāde "Kastanītis" Stērstu ielā, Bišumuižas apkaimē. To apmeklē vairāk nekā simts bērnu. Ēkas renovācijas laikā tiek likvidēta vecā ogļu katlu māja un siltumu nodrošinās siltumsūkņi ar kopējo siltuma ražību ap 60–70 kW. Piegulošajā teritorijā tiks izveidoti aptuveni 10 vairāk nekā 100 m dziļi urbumi, kuros ieguldīs siltumsūkņu darbībai būtiskus elementus – U veida caurules – dziļurbuma termozondes, kas akumulēs zemes siltumu. Paredzams, ka šī ietaise bez atsevišķu daļu nomaiņas ēku apgādās ar siltumu 30–40 gadu garumā.

Rīgai karstums ir tuvu

Rīga atrodas mūsu valsts ģeoloģisko anomāliju zonā. Taču tādēļ nevajadzētu satraukties par iespējamu NLO parādīšanos vai vulkāna izvirdumu, bet gan priecāties par jaunu, pagaidām vēl neizmantotu enerģijas resursu. Pētījumi liecina, ka Latvijas galvaspilsēta atrodas nosacīti karstā zonā, kur 100ºC izotermu virsmu absolūtās atzīmes ir atrodama aptuveni 2750 metru dziļumā un seklāk. Citviet šī temperatūra ir pat augstāka. Šobrīd jau ir radītas tehnoloģijas kristālisko iežu siltuma jeb petrotermālās enerģijas izmantošanai. Šajā pazemes pavardā tiek iesūknēts ūdens, kas pazemē uzvārās, un tad to ievada turbīnās, kas ražo elektrību, vai izmanto citādi, piemēram, apkures vajadzībām. Turklāt šie kristāliskie ieži ir neizsīkstošas enerģijas avots, jo tos no apakšas gluži kā plītī nepārtraukti karsē magma, kuras temperatūra ir 1300ºC. Jāpiebilst, ka šādu enerģiju jau desmit gadus izmanto Bāzelē, Šveicē. Petrotermālās stacijas patlaban visai intensīvi tiek būvētas Vācijā un citviet ES, kur šie pārkarsušie ieži atrodas racionālas sasniedzamības zonā. Rīgas pilsētas enerģētikas rīcības plānā ir ietverts REA priekšlikums galvaspilsētā īstenot šādu pilotprojektu. Domājams, ka tā varētu būt koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu 3–4 MWel. un siltuma jaudu 30-40 MWth.

"Lai arī plāni būtu lieliski un apsveicami, galvenais jautājums arvien vēl ir vecu vecais – kur ņemt naudu to īstenošanai."

Daudziem droši vien būs pārsteigums, ka Rīgā saules radiācija ir spēcīgāka nekā Berlīnē, Helsinkos vai Kopenhāgenā un tā sasniedz 1109 kWh/m². Tas nozīmē, ka ar saules palīdzību mēs varam ražot elektrību un karsēt ūdeni. Lai arī saules baterijas un kolektori jau tagad plaši tiek lietoti, piemēram, Vācijā, Zviedrijā un citviet, mūsu pusē tie nav iedzīvojušies gan tādēļ, ka dārgi, gan tādēļ, ka trūkst informācijas par šīm tehnoloģijām. Taču arī šajā lauciņā nu būs vērojama rosība. Rīcības plāns paredz, ka jau nākamajā gadā saules kolektori kā demonstrācijas objekti tiks uzstādīti uz trim sociālajām daudzdzīvokļu mājām un kopējā virsma katrā no tām būs ap 160 m². Turklāt tiks izmantotas atšķirīgas tehnoloģijas: plakanie un vakuumcauruļu kolektori. Šīs ietaises tiks lietotas karstā ūdens sagatavošanai darbībai kopā ar centralizēto siltumapgādes sistēmu.

Rīcības plānā sava vieta ir atvēlēta arī notekūdeņiem, kuru siltums šobrīd netiek izmantots. Piemēram, gadā caur Rīgas notekūdeņu attīrīšanas kompleksu "Daugavgrīva" jūrā tika ievadīti vairāk nekā 74 milj. m³ attīrītu notekūdeņu. To temperatūra parasti ir 8–15ºC un pat vairāk. Šāda situācija paver visai labas iespējas šī siltuma utilizācijai, izmantojot lielas jaudas siltumsūkņus.

Kur ņemt naudu šo ieceru realizācijai

Lai arī plāni ir lieliski un apsveicami, galvenais jautājums arvien vēl ir vecu vecais – kur ņemt naudu to īstenošanai. Kaut vai tos pašus 615 milj. latu 6000 dzīvojamo māju renovācijai. Rīcības plāns aprāda visai pārsteidzošu daudzveidību finanšu piesaistes iespējās.

Gluži kā upei, arī naudas plūsmai ir savi avoti. Vispirms šeit jāmin daudziem labi pazīstamais Eiropas sociālais fonds (ESF) un Eiropas reģionālās attīstības fonds (ERAF), kura ietvaros daudzdzīvokļu māju renovācijai šobrīd ir pieejami nedaudz vairāk par 44 milj. latu, kā arī Kohēzijas fonds, kas atbalsta vides jautājumu risināšanu un transporta tīkla veidošanu Eiropā.

Izmantojot šo fondu atbalstu, Ziepniekkalnā tiks uzbūvēts biokurināmā koģenerācijas energobloks, siltinātas sociālās mājas un tamlīdzīgi. Šeit jāpiemin arī ES jaunā atbalsta programma ELENA, kuras mērķis ir sniegt finansiālo un tehnisko palīdzību pašvaldībām, kuras ir parakstījušas Pilsētu mēru paktu. Šī ir perspektīva iespēja, par kuru vēl jāizšķiras pašvaldībai.

Ieguldījumu resursu plūsmai var dot arī "Zaļās investīcijas shēmas", kuru aktīva īstenošana šobrīd Latvijā norisinās ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu, kas piešķir līdzekļus pašvaldības īpašumā esošo ēku renovācijai un citiem zaļajiem projektiem.

Taču cerēt, ka kāds pilnā apjomā iedos naudu renovācijai, nevar. Noteikta daļa jāmaksā arī mājas iedzīvotājiem, tam nepieciešams kredīts. Taču ekonomiskās krīzes rezultātā komercbanku kreditēšanas sistēma vairs nav stabila, kredītus izsniedz tikai dažas bankas ar samērā augstiem procentiem. Tāpēc rīcības plāns iesaka izveidot Rotācijas fondu. Tādi šobrīd jau valsts līmenī pastāv mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Šie fondi bez saviem finanšu līdzekļiem piesaista arī struktūrfondu un starptautisko banku zema procenta ilgtermiņa kredītus.

Rotācijas fonda pirmsākums var būt starptautisko aizdevēju un Rīgas pašvaldības finansējums. Tad tajā iekļautie resursi ar zemām procentu likmēm var tikt izsniegti daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai pašvaldības energoservisa uzņēmumam, ja tas uzņemas veikt mājas renovāciju. REA aprēķinājusi, ka šāda fonda darbības uzsākšanai būtu nepieciešami aptuveni 30 milj. latu, kas dotu iespēju ik gadus uz 15 gadu termiņu aizdot ap 2–3 milj. latu ar likmi 3% gadā.

Savu ieguldījumu māju renovācijas procesa aktivizēšanai var dot energoservisa kompānijas (ESKO). ESKO uzņēmums finansē visus renovācijas darbus un pēc tam atgūst ieguldītos resursus, par avotu izmantojot ietaupīto siltuma patēriņu. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki turpina maksāt par siltumu tikpat daudz cik iepriekš, bet ESKO tiek segti visi izdevumi un, protams, apmaksāti peļņas procenti. 

Rīcības plāns iesaka Rīgā veidot arī pašvaldības energoservisa uzņēmumu (PEKO), kas darbotos pēc ESKO principiem. Tā pamatu varētu veidot pašvaldības uzņēmumi, kas uzkrājuši atbilstošu darbības pieredzi.

Tātad, kā redzams, naudas avoti ir tepat blakus, vienīgi jāmāk no tiem pasmelt.

Noslēgumā jāatzīmē, ka "Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.–2020. gadam" ir pirmais šāda veida dokuments Latvijā, kas dod vispusīgu esošās situācijas un veicamo darbu analīzi pārskatāmā laikposmā, uzrādot arī finansējuma avotus projektu īstenošanai. Šķiet, tas būtu labs paraugs arī citām pašvaldībām, kuras vēlas izstrādāt savu pilsētu ilgtspējīgas enerģētikas attīstības plānus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI