Piektdien NMP operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas izvērtēšanas komisijas sēdē operatīvā medicīniskā transporta statuss tika piešķirts arī tām Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas automašīnām, kas vecākas par pieciem gadiem. Taču neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājums valstī vidēji ir vēl kritiskāks nekā galvaspilsētā.
Nebija citas iespējas
Drošības apsvērumi un līdzšinējā prakse līdz šim noteica, ka NMP operatīvais transports nedrīkst būt vecāks par pieciem gadiem, informēja komisijas priekšsēdētājs Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors Mārtiņš Šics. Vidēji NMP automašīnas smagos ekspluatācijas apstākļos nobrauc 70 līdz 100 tūkstošus kilometrus gadā, un par pieciem gadiem vecāku transportlīdzekļu izmantošana rada paaugstinātu avāriju risku, kā arī palielina varbūtību, ka ātrie vispār var nespēt ierasties izsaukuma vietā, norāda KMC vadītājs.
Komisija operatīvā medicīniskā transporta statusu uz gadu piešķīra arī 1998.gadā un 1999.gadā ražotām automašīnām, bet uz diviem gadiem – 2000.gadā ražotiem automobiļiem, nosakot, ka tie izmantojami kā rezerves transportlīdzekļi. Šāds lēmums, kā skaidro M.Šics, pieņemts, ņemot vērā neatliekamā medicīniskā transporta trūkumu, kā arī pašreizējo ekonomiski smago situāciju valstī. Neizšķiroties par šādu praksi, NMP darba efektivitāte piedzīvotu nepieļaujamu kritumu. Rezerves operatīvā medicīniskā transporta statuss piešķirts 12 NMP automobiļiem.
Ja valdība NMP transporta nodrošināšanai neatradīs finansējumu arī pēc gada, tālāk ar operatīvā transportlīdzekļa statusa pārcelšanu vairs sevišķi daudz nebūs kur atkāpties, atzīst KMC direktors, vienlaikus piebilstot: „Ļoti negribas ticēt, ka politiķi uz šo problēmu varētu skatīties tik akli.”
NMP transporta nodrošināšana Rīgā – privātās rokās
Nodrošināt NMP nepieciešamo skaitu transportlīdzekļu ir valsts atbildība, norāda KMC direktors. Pašvaldība finansiālo atbalstu jaunu automobiļu iegādei sniedz savu iespēju robežās. „Līdz šim Rīga spēja vairāk atbalstīt valsti, taču tagad situācija ir mainījusies un valsts automašīnas nav iegādājusies,” skaidro M.Šics.
"Normatīvi paredz, ka pilsētās ātro ierašanās izsaukuma vietā 75% gadījumu jānodrošina 15 minūšu laikā, bet lauku rajonos – 25 minūšu laikā. Taču, pat braucot ar 100, 110 kilometru ātrumu stundā pa sliktas kvalitātes ceļiem, NMP transportam ceļā uz izsaukumu nākoties pavadīt 40 un 50 minūtes."
Pašvaldības SIA „Rīgas satiksme”, kura līdz šim sniedza Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas neatliekamā medicīniskā transporta pakalpojumus, nespējot tos nodrošināt par pašreizējo samaksu, no šā gada 1.septembra darbību šajā jomā pārtrauc. No 15. septembra šo nišu pakāpeniski pārņems privātā SIA „Sanitārā transporta autobāze”. Šīs komisijas akceptētās pārmaiņas vēl jāapstiprina veselības ministram. Taču, kā norāda M.Šics, jaunā kārtība nav ideāls risinājums: „Ņemt visus pakalpojumus no viena komercpiegādātāja ir riskanti, jo tas var sākt diktēt savus noteikumus.”
Laukos – vēl trakāk
M.Šics norāda, ka, lai gan situācija ar NMP transporta nodrošinājumu Rīgā sāk kļūt kritiska, vidēji valstī tā ir vēl sliktāka – ik gadu kopējais NMP autoparka stāvoklis novecošanās dēļ pasliktinās par 20 procentiem. Vairāk nekā puse NMP autotransporta ir vecāka par pieciem gadiem, trūkst personāla. Turklāt, ja galvaspilsētā centralizētās NMP sistēmas dēļ situāciju glābj tās augstā līmeņa organizētība, tad lauku rajonos tās trūkums un lielie attālumi starp NMP stacijām stāvokli vērš vēl traģiskāku, kopumā liekot runāt par lauku iedzīvotāju atrašanos diskriminētā stāvoklī. Proti, normatīvi paredz, ka pilsētās ātro ierašanās izsaukuma vietā 75% gadījumu jānodrošina 15 minūšu laikā, bet lauku rajonos – 25 minūšu laikā. Taču pat to, kā skaidro KMC vadītājs, ārpus pilsētām nereti neesot iespējams nodrošināt, jo arī braucot ar 100, 110 kilometru ātrumu stundā pa sliktas kvalitātes ceļiem, NMP transportam ceļā uz izsaukumu nākoties pavadīt 40 un 50 minūtes.
Jaunāks par vidējo valstī neesot arī KMC autoparks, informē M.Šics.
Ir jābūt NMP nodrošinājuma sistēmai
Latvijā, lai nodrošinātu prasību, ka NMP transports nekļūst vecāks par pieciem gadiem, ātrajiem ik gadu būtu jāsaņem 40 – 50 jauni automobiļi, skaidro M.Šics. Līdz šim veselības aizsardzības nozare šādu kritēriju īstenošanai vistuvāk nonākusi vēl ministra Gundara Bērziņa (TP) laikā. Bērziņa piedāvātā finansējuma sistēma, garantējot noteiktu līdzekļu apjomu MNP ik gadu, paredzēja sasniegt stāvokli, kad valstī neviena NMP automašīna nebūtu vecāka par septiņiem gadiem, bet vismaz puse no tām – ne vecākas par pieciem gadiem, skaidro M.Šics. Diemžēl šī iecere tā arī palikusi neīstenota, un pašlaik nākotne ir līdzekļu trūkuma miglā tīta.
Arī pašlaik, lai izvestu NMP no pieaugošā pagrimuma, valstij ir jāizstrādā un jāīsteno skaidri paredzama un pietiekama finansējuma sistēma, kuras darbība būtu garantēta gadiem uz priekšu, pauž KMC vadītājs. Turklāt rēķinoties ar to, ka NMP efektivitāte ir atkarīga ne tikai no jauniem automobiļiem, bet arī no tajos esošā medicīniskā aprīkojuma. Lai gan, piemēram, Lietuvas un Latvijas ekonomiskais stāvoklis daudz neatšķiras, kaimiņvalsts, iesaistot pašmāju ražotājus, spējusi nodrošināt gan pietiekamu jaunu NMP skaitu, gan aprīkojumu, norāda M.Šics. Pēc viņa domām, galvenais šo atšķirību iemesls – atšķirīga politiskā griba.
