Šonedēļ Japānā notika astoņu pasaules lielvalstu (Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Krievija un ASV) vadītāju tikšanās.
Dienas kārtībā bija ne tikai klimata, bet arī globālās ekonomikas jautājumi. Astoņu pasaules pārticīgāko valstu vadītāji aicina kontrolēt naftas cenu kāpumu, brīdinot, ka augstās enerģijas un pārtikas cenas var bremzēt pasaules ekonomikas attīstību. Tās nākotne ir neskaidra – brīdināja pasaules līderi. Pieaugošās resursu cenas īpaši var ietekmēt pasaules ekonomiski vājākos reģionus, kā arī palielināt inflācijas spiedienu. Inflācija ir viens no draudiem ekonomikai, jo tā mazinās patēriņu un var ietekmēt kredītu likmes.
Augstās resursu cenas jau izraisījušas protestus daudzviet pasaulē – sākot ar Spānijas un Portugāles kravas pārvadātājiem, protestiem Āzijā, kā arī Ēģiptē un Haiti.
Taču valstu vadītāji nespēja nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā stimulēt globālo ekonomiku. Arī samitā paustais ietekmi uz naftas cenām tirgū neatstāj (kopš 2003.gada tās ir pieaugušas pieckārtīgi). Analītiķi uzskata, ka G8 valstu rīcībā nav reālu iespēju, kā cīnīties ar naftas cenu. Vairums valstu, kurām ir daudz naftas, neatrodas G8 paspārnē. Viens no veidiem, kā stabilizēt naftas cenu, būtu celt ASV dolāra vērtību, taču tas prasītu iejaukšanos tirgū, kas ir maz iespējama, raksta aģentūra AFP.
G8 valstis uzskata, ka jānovērš ierobežojumi humāno pārtikas kravu eksportā, kā arī aicina valstis, kurām ir pietiekami pārtikas krājumi, padalīties ar tām, kurām to nav.
"Briti ik nedēļu izšķiež pārtiku 8 mārciņu vērtībā."
Runājot par pārtikas preču cenām, Lielbritānijas premjers Gordons Brauns aicinājis savus tautiešus taupīt pārtiku, lai cīnītos ar pieaugošo dzīves dārdzību. Viņš uzskata, ka briti iepērk pārāk daudz lieku pārtikas preču, kas izraisa to cenas pieaugumu. Brauns arī aicināja savlaicīgāk plānot maltītes un pareizi saglabāt pārtiku, raksta BBC. Kā liecina britu valdības pētījums, katru gadu Lielbritānijā tiek izšķiests ap četri miljoni tonnu pārtikas, kas katrai mājsaimniecībai izmaksā ap 420 mārciņām gadā. Briti tērē 9% no saviem ienākumiem pārtikai, taču nedēļas laikā izmet pārtikas pārpalikumus 8 mārciņu vērtībā. Taču sabiedrības nabadzīgā daļa tērē lielāku ienākumu daļu pārtikai, turklāt patērē tieši pamatēdienus (pienu, olas, maizi) – pārtikas produktus, kuriem pēdējo mēnešu laikā cena cēlusies visvairāk.
Izpētīts arī, ka jaunattīstības valstīs līdz pat 40% pārtikas ražas aiziet bojā, pirms to pagūst patērēt, tādēļ, ka tā tiek nepareizi pārstrādāta un uzglabāta, kā arī transportēšanas kļūdu dēļ.
G.Brauns uzskata, ka G8 valstīm ir jāvienojas par “globālu plānu”, kā cīnīties ar pārtikas krīzi. “Ļaudis saprot, ka augstās pārtikas cenas Lielbritānijā – maizei, olām, pienam – atspoguļo notiekošo visā pasaulē un mums jāmeklē globāls risinājums globālai problēmai,” viņš sacīja. Viņaprāt, cenu var pazemināt, samazinot tarifus un subsīdijas pārtikas ražošanai Eiropā un ASV. Āfrikai savukārt vajadzētu dubultot pārtikas ražošanu, lai arī šis kontinents varētu pārdot pārtikas preces citiem. Lielbritānijas iedzīvotājiem arī jāatceras, ka pārtikas izšķērdēšana 8 mārciņu vērtībā nav vēlama, minēja britu premjers.
