ES valstu nostāja atšķirīga
Pirmdien Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri nespēja panākt vienošanos par Kosovas statusu, tāpēc nolēma, ka katra valsts individuāli lems par jaunizveidotās valsts neatkarības atzīšanu.
„ES ārlietu ministru padome nolemj, ka katra dalībvalsts saskaņā ar nacionālo praksi un likumu normām individuāli izlems par savām attiecībām ar Kosovu,” pausts ES ārlietu ministru sanāksmes gala paziņojumā.
Ne visas Eiropas valstis steidzas atzīt Kosovas neatkarību, taču paredzams, ka ar to nevilcināsies Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija, mudinot citas valstis tām sekot. Problēmas var rasties Kipras un Spānijas gadījumā, jo šo valstu vidū pavīd separātiskas tendences, un tām jārūpējas par savu teritoriālo integritāti. Spānija, kura cīnās ar basku separātistiem, jau paziņoja, ka Kosovas neatkarību neatzīs.
Liktenīgo soli Kosova spēra svētdien, 17.februārī – tās parlaments ārkārtas sēdē nobalsoja par provinces neatkarības pasludināšanu no Serbijas. „Mēs, demokrātiski ievēlēti mūsu tautas līderi, ar šo deklarāciju pasludinām Kosovu par neatkarīgu un suverēnu valsti,” pasludināja Kosovas premjerministrs Hašims Tači, parlamentā nolasot neatkarības deklarāciju. Par neatkarību nobalsoja visi 109 klātesošie deputāti.
„No šī brīža Kosovas politiskā pozīcija ir mainījusies,” pēc balsojuma paziņoja parlamenta spīkers Jakups Krasniki. „No šī brīža mēs esam neatkarīga, brīva, suverēna un demokrātiska valsts. Apveicu jūs visus!” Galvaspilsētā Prištinā desmitiem tūkstošu cilvēku ar karogiem rokās atzīmēja valsts tapšanu.
Serbija - Kosova ir viltus valsts
Savukārt Serbija paziņoja, ka tā nekad neatzīs Kosovas neatkarību. Tā kā ASV atzina Kosovas jauno valsti, Serbija pirmdien atsauca vēstnieku no šīs valsts, solot atsaukt vēstniekus no visām valstīm, kas atzinušas Kosovas neatkarību. Serbija uzskata, ka ASV solis nozīmē „šo viltus valsti padarīt par īstu un parāda visai pasaulei ASV politikas īsto seju, uzspiežot risinājumu” , tā atzina Serbijas premjers Vojislavs Koštuņica.
Serbijas laikrakstos vienprātīgi izskanēja nosodījums Kosovas neatkarības pasludināšanai, raksturojot to kā Kosovas atņemšanu Serbijai. Laikraksti notikušo raksturo kā „etnisko albāņu un rietumu interventu triumfu” , kā arī Serbijas sakāvi. Serbi pat aicinājuši ANO anulēt Kosovas neatkarību.
Līdzīgi rīkojās arī Krievija – tā aicināja ANO anulēt Kosovas neatkarības deklarāciju, piebilstot, ka neatkarības pasludināšana var izraisīt etniskās vardarbības eskalāciju reģionā. Krievija nosoda Serbijas republikas „suverenitātes pārkāpumu.”
Norāda uz precedentu
Savukārt čečenu separātistu līderis Ahmeds Zakajevs uzskata, ka Kosovas neatkarības atzīšana rada precedentu ne tikai Gruzijas separātiskajām teritorijām, bet arī Čečenijai. Krievija savā aizrautīgajā atbalstā Gruzijas autonomajiem apgabaliem Abhāzijai un Dienvidosetijai ir aizmirsusi par analoģisku situāciju savā teritorijā Čečenijā, norādīja A.Zakajevs.
„Kosovas neatkarība, bez šaubām, izraisīs rezonansi visās tajās teritorijās, kas agrāk cietušas no Padomju Savienības žņaugiem. Vladimirs Putins ir izteicies, ka Kosovas neatkarība ir „nelikumīga, nesaprātīga un amorāla”, un Krievijas pirmais premjerministra vietnieks Sergejs Ivanovs ir brīdinājis, ka Kosovas neatkarības atzīšana atvērs Pandoras lādi,” komentārā laikrakstā „The Guardian” raksta A.Zakajevs.
