Nākamā mēneša sākumā paredzēts nodot līgumu parlamenta Eiropas lietu un Ārlietu komisijām, lai ratifikāciju varētu veiksmīgi pabeigt līdz vasaras sākumam. Savukārt februārī plānota Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu vizīte Latvijā. Līdztekus vizītei tiek plānota konference par ES problemātiku. Latvija grasās atbalstīt arī tā dēvēto ES Pārdomu grupu, kuras līdzpriekšsēdētāja ir bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Latvija patlaban prezidē Baltijas Jūras valstu padomē. Jūnijā plānota padomes valstu premjeru sanāksme. Latvijai būtu vēlams Baltijas Jūras valstu padomes prezidentūras ietvaros organizēt arī plašākus pasākumus par Baltijas jūras reģionu valstu ekonomiskās sadarbības dinamiku, uzskata M. Riekstiņš.
Ārlietu ministrs piedalīsies NATO samitā Bukarestē. Tur lems par Horvātijas, Albānijas un Maķedonijas uzņemšanu NATO. Lai iepazītos ar reformu procesu šais valstīs, M.Riekstiņš plāno tās līdz samitam apmeklēt.
Līdzīgā kārtā I.Godmanis ceturtdien tikās ar aizsardzības ministru Vinetu Veldri. Puses pārrunāja jautājumu par Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta un Militārās policijas reorganizāciju funkciju optimizācijas nolūkos. Tika skarts jautājums par Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras un vispārējo attīstību, izglītības un rekrutēšanas sistēmas uzlabošanu, NBS dalību starptautiskajās misijās pasaules “karstajos punktos”, kā arī problēmas bruņojuma uzskaitē. Kā vienu no prioritātēm V.Veldre minēja Zemessardzes attīstību un Jaunsargu materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošanu.
Otrdien premjers tikās ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu. Amatpersonas apspriedās par iespējām uzlabot noziegumu atklāšanu. Puses vienojās, ka īpaša uzmanība jāpievērš nelegālo narkotiku aprites ierobežošanai, nepilngadīgo noziedzības samazināšanai, kā arī sabiedrības atbalsta paaugstināšanai Iekšlietu ministrijas dienestiem. Premjers norādīja, ka nepieciešams visos Iekšlietu ministrijas dienestos izveidot kvalificētus analīzes un prognozēšanas struktūrvienības, kas kontrolētu procesus ikvienā sfērā, sākot no ugunsdrošības līdz noziedzības apkarošanai. Privātajā sektorā būtu jāveicina dūmu detektoru izmantošana, īpaši mazturīgo iedzīvotāju vidū.
Otrdien notika arī tikšanās ar īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās Inu Gudeli. Ministru prezidents uzdeva ministrei sagatavot Elektronisko pakalpojumu likumprojektu, kas ieviestu vienotus standartus un noteiktu kārtību, kā valsts iedzīvotājiem nodrošina elektronisko pakalpojumu pieejamību gan valsts, gan pašvaldību līmeņos.
Otrs sekretariāta uzdevums ir izstrādāt personu identitātes karšu koncepciju, paredzot universālu un maksimāli plašu karšu pielietojumu nodokļu, izglītības, veselības un citās jomās. Puses pārrunāja arī izglītības iestāžu informācijas sistēmu sakārtošanas jautājumus.
Pirmdien I.Godmanis tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu. Puses vienojās, ka visiem tiesību aktiem, kas saitīti ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, ir jābūt pieņemtiem līdz 2009. gada 1. janvārim. Nepieciešams pieņemt tos likumus, kas saistīti ar rajona funkciju pārņemšanu visos jaunveidojamajos novados, kā arī jānosaka pasažieru pārvadājumu, izglītības iestāžu, veselības aprūpes iestāžu un citu pašvaldību funkciju nodošanu novadu kompetencē.
Sarunas laikā tika norādīts, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas visās pašvaldībās tiks saglabātas iestādes kā pakalpojumu sniegšanas centri, vienlaikus paplašinot sniegto pakalpojumu pieejamību un klāstu.
