Arī ar deklarēšanos saistītās problēmas Jums jārisina savā pašvaldībā.

Dzīvesvietas deklarēšanas likums paredz, ka ikvienai personai jābūt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, un dzīvesvieta šī likuma izpratnē ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Šā likuma 10.pants nosaka, kā jārīkojas, ja personai deklarētās dzīvesvietas nav un tā to arī nevar atrast.

Šādos gadījumos ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā aktualizē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.

Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

Tātad: saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikto dzīvesvietas deklarēšanas iestādes ir attiecīgās pašvaldības, to iestādes vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). PMLP kompetencē neietilpst personas faktiskās dzīvesvietas noskaidrošana, taču to ir tiesīgas izskatīt attiecīgās pašvaldības iestādes. Gadījumos kad personai nav deklarētās dzīvesvietas, attiecīgā pašvaldības iestāde noskaidro personas faktisko dzīvesvietas adresi (ja tiek konstatēts nekustamais īpašums ar adresi, kurā šī persona dzīvo) un aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā. Ir gadījumi, kad pašvaldība personas dzīvesvietu reģistrē, piemēram, patversmē.

Ja dodaties meklēt sociālo palīdzību savā pašvaldībā un to nesaņemat, noteikti jāpieprasa rakstiska sociālā dienesta atbilde. Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā personai ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai pašvaldības sociālais dienests rakstveidā noformē administratīvo aktu jeb lēmumu, kas atbilst visām administratīvā akta prasībām.

 Pašvaldības sociālajam dienestam administratīvais akts personai jāizsniedz rakstveidā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas. Šajā rakstiskajā lēmumā būs atsauces uz likumiem, MK noteikumiem, pašvaldības saistošajiem noteikumiem un pamatojumi, kāpēc palīdzība vai pabalsts atteikts. Ja arī pašam klientam šo atbildi saprast nebūs viegli, tas būs dokuments, kuru spēs izanalizēt un komentēt citi speciālisti, lai izprastu konkrēto situāciju. Nav divu vienādu sociālo gadījumu, tādēļ nevar salīdzināt savu pieredzi ar kaimiņa vai pat citas pašvaldības iedzīvotāja pieredzi.

Lai sniegtu precīzākas atbildes uz jautājumiem, ieteicams norādīt pašvaldību, kurā Jūs dzīvojat un meklējat palīdzību.