Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no zemes pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 15% no starpības, kāda veidojas, no zemes pārdošanas ieņēmuma atņemot tās iegādes vērtību.

Likums paredz īpašus noteikumus ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas (11.7 pants).

Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1. īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja;

2. vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no šīs personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.

Tātad pircējam, lai pārdevējs saņemtu nodokļa atbrīvojumu no gūtā ienākuma, ir jāatbilst šiem kritērijiem.

Arī lauksaimniecības zemes pārdevējam likumā vienlaikus ir noteikts kritēriju kopums, lai, pārdodot šādu zemi, nebūtu jāmaksā nodoklis. Taču līdz 2018. gada 1. jūlijam šie kritēriji uz lauksaimniecības zemes pārdevēju netiek attiecināti.

Ja pārdots īpašums, konkrētā gadījumā par nodokļa piemērošanu un atbrīvojumu, pamatojoties uz dokumentiem, Jums ir jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā. Jo, pat ja nodoklis nav jāmaksā, bet ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais ienākums pārsniedz 4000 eiro, tas ir jāuzrāda gada ienākumu deklarācijā. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestā taksācijas gadam sekojošā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam.