E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 906
Lasīšanai: 7 minūtes
3
3

Parādam nonākot tiesā, var gan iegūt, gan zaudēt

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
16. janvārī, 2012
Arnis Rencis

Labdien! Lūdzu, izskaidrojiet, vai likumiski parādpiedzinēja kompānijai ir tiesības prasīt man samaksāt bez tiesas lēmuma starpību starp pakalpojuma sniedzēja, kam esmu parādā, parāda summu plus parādkompānijas noteikto parādpiedziņas summu? Vai drīkstu samaksāt konkrētajam pakalpojuma sniedzējam, ar ko man ir bijušas līgumsaistības un ignorēt parādpiedziņas kompāniju?

A
atbild:
18. janvārī, 2012
Lolita Lūse
LV portāls

Ja parāds ir ticis cedēts, tad saskaņā ar Civillikuma (CL) 1804.pantu agrākais kreditors (pakalpojuma sniedzējs), neraugoties uz cesiju, vēl joprojām skaitās par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs (parādu piedzinēju kompānija) nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka vai nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis. Līdz tam pašam laikam var arī parādu samaksāt cedentam, kā arī noslēgt ar viņu izlīgumu, un tāpat viņam paliek arī prasības tiesība.

Tātad, nomaksājot agrākajam kreditoram tam pienākošos samaksu (parādu, pielīgto līgumsodu, likumiskos vai pielīgtos procentus), uzskatāms, ka parāds ir nomaksāts īstajam kreditoram.
Bez tam jāņem vērā CL 1806.panta noteikums, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Tātad parāda piedziņas kompānijai nav tiesību aprēķināt līgumsodus vai līgumiskos procentus pēc metodēm, kas līgumā nav atrunātas, un to apmēra aprēķināšanai jāatbilst pušu noslēgto līgumu noteikumos norādītajam. 

Ja pakalpojumu sniedzējs parādu nav cedējis, bet vien nodevis ārpustiesas piedziņai, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, jāatceras, ka pašlaik valstī vēl nav regulējuma ārpustiesas parādu piedziņai. Saeimā jau ir nonācis, bet vēl nav pieņems Parādu atgūšanas likums, kas regulēs ārpustiesas parādu piedziņu Latvijā.

Civillikuma 2307.pants nosaka, ka piedziņas izdevumi jāsedz pilnvarotājam. Tātad, parādu varat nomaksāt īstajam kreditoram, bet parāda piedzinēju kompānijai visus izdevumus (piemēram, par vēstuļu vai brīdinājumu nosūtīšanu) sedz persona, kas konkrēto kompāniju pilnvarojusi veikt piedziņas darbības (pakalpojumu sniedzējs).

Līgums par parāda piedzīšanas pakalpojumiem tiesiskās attiecības rada starp kreditoru un parādu piedzinēju, un nav saistošas parādniekam. Ja tomēr piedziņas izdevumus atzīstat – nomaksājiet tos. Ja nē, Jums ir tiesības parādu piedzinēju informēt, ka Jūs piedziņas izdevumu prasījumu neatzīstat, norādot, ka parādu piedzinēja izdevumus parādniekam pašam ir obligāti jāapmaksā vien tad, ja tādi tiek piedzīti ar tiesas spriedumu kā zaudējumi parāda ārpustiesas piedziņas procesā. Jebkurā gadījumā: šos izdevumus var piespiedu kārtā piedzīt tikai tiesu izpildītājs pēc tam, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, jo parādu piedzinēji nav tās personas, kas likumīgi var veikt piespiedu piedziņu.

Tiesas process vienai vai otrai pusei atkarībā no situācijas var būt gan ieguvums, gan zaudējums. Piemēram, ja parādu piedziņas kompānijas aprēķinātais līgumsods vairākkārt  pārsniegs parāda pamatsummu, atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta noteikumiem, līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.

Turpretī, ja ārpustiesas parādu piedziņas kompānija patiešām vērsīsies tiesā arī pāris latu dēļ un tiesa prasību apmierinās, Jums var nākties maksāt tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un ar advokāta pakalpojumiem saistītos izdevumus.

Zināmus apgrūtinājumus Jums arī bez tiesas lēmuma ārpustiesas parādu piedziņas kompānija pašlaik var radīt, iekļaujot Jūs savā parādnieku datu bāzē. Jebkurš kredītvēstures datu bāzes lietotājs, t.sk. kredītiestādes, līzinga kompānijas, uzņēmumi, kas sniedz preces un pakalpojumus uz pēcapmaksu, varēs iepazīties ar informāciju par Jūsu savlaicīgi nenokārtotajām saistībām, un tas var liegt Jums iespēju saņemt kredītus, iegādāties preces uz līzinga un pēcapmaksas nosacījumiem.

Tomēr jāņem vērā, ka topošais Parādu atgūšanas likums paredz veidot vienotu reglamentētu kredītvēstures datu bāzi, kas ļaus potenciālajiem aizdevējiem saņemt informāciju par personas maksājumu saistību izpildi.
Parādu atgūšanas likuma mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības. Likumprojekts paredz ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu, tāpat likums detalizēti regulēs pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas komunikācijas formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

Saskaņā ar likumprojektu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija: tā nenotiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā, kā arī neapgrūtina parādnieka spēju attiecīgos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai.

Kā norāda likumprojekta autori, sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar parādu piedziņas uzņēmumu pašreizējo darbību. Visbiežāk sūdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tiek saņemtas saistībā ar nesamērīgām parādu piedziņas izmaksām, agresīvām parādu atgūšanas metodēm un informācijas nesniegšanu par piedzenamā parāda apjomu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas