Atbilde uz Jūsu jautājumu ir atkarīga no tā, kādam nolūkam nepieciešams noteikt daudzbērnu ģimenes statusu. 2016.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL), ar kuriem tika paplašināts daudzbērnu ģimeņu definīcijā noteikto personu loks. Atbilstoši BTAL 1.panta 16.punktam daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka minētā daudzbērnu ģimeņu definīcija aptver tādas ģimenes, kurās personai vai laulātajiem ir trīs vai vairāk bērnu, tai skaitā audžubērni vai aizbilstamie. Definīcija aptver arī tos gadījumus, kad vecāks, kurš vēlas saņemt daudzbērnu ģimenes statusu, nedzīvo kopā ar bērniem, bet, piemēram, īsteno saskarsmes tiesības ar tiem (kontaktējas ar bērniem, bet nedzīvo vienā mājsaimniecībā). Atbilstoši Civillikuma 177.panta pirmajā daļā noteiktajam, līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Vecāku kopīga aizgādība turpinās arī tad, ja vecāki dzīvo šķirti. Tas nozīmē, kamēr vecāks īsteno aizgādības tiesības (aizgādības tiesības nav izbeigušās vai ierobežotas) un viņam ir trīs un vairāk bērnu, vecāks var pretendēt uz daudzbērnu ģimenes statusu.

BTAL noteiktā daudzbērnu definīcija izriet no Civillikuma 214.panta, kurā noteikts, ka pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā. Tātad, lai ģimene atbilstu BTAL noteiktajai daudzbērnu ģimenes definīcijai, tiesiski ir jābūt nodibinātai saitei, kas saistītu ar katru no laulātajiem ar otra laulātā bērniem. Attiecībā uz kopīgiem laulāto bērniem to apstiprina ieraksts civilstāvokļa aktu reģistrā par bērna dzimšanu, kur tiek norādīta informācija par bērnu vecākiem. Ja laulātajiem bērni nav kopīgi, bet no iepriekšējām attiecībām, tad ģimene atbilst daudzbērnu ģimenes definīcijai, ja laulātais ir adoptējis otra laulātā bērnus, kas tam ir no iepriekšējām attiecībām. Tādējādi jautājumā aprakstītajā situācijā ģimene neatbilst BTAL noteiktajai daudzbērnu ģimenes definīcijai.

Taču minētā BTAL definīcija ir uzlūkojama kā minimālās prasības tās piemērotājam. Tā neliedz citām institūcijām un organizācijām daudzbērnu ģimeņu definīciju reglamentēt plašāk atkarībā no konkrētās jomas specifikas. Piemēram, pašvaldība, nosakot atlaides sabiedriskajā transportā, kultūras iestādēs, publiskajiem pakalpojumiem u.c. var noteikt plašāku daudzbērnu ģimeņu definīciju, kurām tiek piešķirti konkrētās pašvaldības atvieglojumi.

Citi piemēri par atvieglojumiem ģimenēm ar trim un vairāk bērnu:

-       Nekustamā īpašuma nodokļu atlaide pienākas, ja personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1.janvārī ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) un ja šai personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz trim no minētajiem bērniem (likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli " 5.panta 1. 2daļa);

-       Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaidi par vienu no tās īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli var saņemt persona, kurai pašai vai kopā ar laulāto, vai kuras laulātajam apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni vai vairāk (Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7.panta piektā daļa);

-       Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ Ģimenes karti” piešķir daudzbērnu ģimenes loceklim, ja tās aprūpē vai kopā ar laulāto aprūpē vismaz trīs bērnus, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esošus bērnus un pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību (Ministru kabineta noteikumi Nr.15 “Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"" īstenošanas kārtība” 7.punkts).

Šajā gadījumā jautājumā aprakstītās ģimenes locekļi var pretendēt uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaidi, bet nevar saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, pieņemot, ka visu trīs bērnu dzīvesvieta nav deklarēta vienā īpašumā. Savukārt, ja ģimene vēlas pieteikties Latvijas Goda ģimenes apliecībai “3+ Ģimenes karte”, šajā gadījumā to varēs saņemt tikai laulātais, bet viņa sieva nē, jo vīra bērns no iepriekšējām attiecībām neatrodas viņas aprūpē (ar nosacījumu, ka laulātais un bērni atbilst arī citiem MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem - deklarētā dzīvesvieta atrodas Latvijā un personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības). 

Atbilstoši Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteiktajam, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).