Ievērojot to, ka nav skaidra „aresta” nozīme uzdotajā jautājumā, tiks sniegta atbilde gan tajos gadījumos, kad zvērināts tiesu izpildītājs varētu būt reģistrējis piedziņas atzīmi, gan tajos gadījumos, kad uz dzīvokli ir reģistrēta hipotēka par labu piedzinējam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 600.panta otro daļu, ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu. Piedziņas atzīme ir atzīme ar aizlieguma raksturu, jo tā neļauj īpašniekam brīvi rīkoties ar nekustamo mantu un apgrūtināt to ar noteiktām tiesībām trešām personām par labu. 

 Proti, īpašnieks nevar pats pēc savas iniciatīvas vai vēlmes reģistrēt uz nekustamo īpašumu vēl citas ķīlas vai savādāk apgrūtināt nekustamo īpašumu, piemēram, ieķīlāt to. Vienlaikus piedziņas atzīme neliedz zvērinātam tiesu izpildītājam reģistrēt vēl vienu piedziņas atzīmi uz nekustamo īpašumu pēc cita piedzinēja lūguma. Tāpēc, ja viens piedzinējs jau ir griezies pie tiesu izpildītāja ar izpildu rakstu un atzīme par piedziņas vēršanu jau ir ierakstīta, tad to pašu var darīt arī otrais, trešais utt. piedzinējs, neierobežojot viņu skaitu (Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 28.aprīļa lēmums lietā Nr. SKC–621). Līdz ar to piedziņas atzīme nav šķērslis otram piedzinējam vērsties pie cita zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu reģistrēt otru piedziņas atzīmi nekustamajam īpašumam, kā arī pārdot nekustamo īpašumu izsolē.

Tāpat Civilprocesa likums neliedz zemesgrāmatā reģistrēt piedziņas atzīmi, ja pirms tam nekustamajam īpašumam ir jau reģistrēta hipotēka. Lai arī piedzinējam ir tādas pašas tiesības kā hipotekārajam kreditoram piedalīties piespiedu izpildes darbībās un solīšanā, tomēr tikai hipotēkas nostiprināšana zemesgrāmatā aizsargā piedzinēja tiesības, ja otrā izsole nav notikusi, proti, hipotekārajam kreditoram ir tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev, kā arī tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu un par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli. 

Papildus tam Civilprocesa likums piešķir pirmās kārtas hipotekārajam kreditoram (t.i., kreditors, kurš pirmais ir nostiprinājis savu hipotēku zemesgrāmatā) atteikt pārdot nekustamo īpašumu, proti, atbilstoši Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 44. un 45.punktam laika posmā no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 31.decembrim pirmās kārtas hipotekārajam kreditoram ir tiesības iebilst pret nekustamā īpašuma pārdošanu.

Šādā gadījumā tiesu izpildītājam uz vienu gadu, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim, ir jāatliek piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu. Šādas tiesības nav otrās, trešās un citas kārtas kreditoriem. Tāpat likums šādas tiesības neparedz arī piedzinējam, kurš uz nekustamo īpašumu ir reģistrējis piedziņas atzīmi.

Skaidrojam, ka Civilprocesa likuma 602.panta pirmā daļa paredz piedzinējam tiesības prasīt viņam zemesgrāmatā nostiprināt hipotēku piedzenamās summas apmērā, lai viņa tiesības un intereses tiktu vairāk aizsargātas hipotekārā kreditora līmenī. Tādā veidā piedzinējs iegūs gan iepriekš minētās tiesības, gan arī pastāvēs lielāka iespējamība, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē no piedzītās naudas summas tiks apmierināti viņa kā hipotekārā kreditora prasījums pēc to pirmtiesības.

Proti, Civilprocesa likuma 628.panta pirmā daļa paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā:
1) to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;
2) prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;
3) zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;
4) ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;
5) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā.

Tādējādi, ja piedzinējs nebūs reģistrējis hipotēku zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu sev par labu, bet tikai piedziņas atzīmi, tad pēc nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē, kas ir veikta pēc cita piedzinēja lūguma, netiks ņemta vērā pirmā piedzinēja reģistrētā piedziņas atzīme un pirmām kārtām tiks apmierināti tie hipotekārie kreditori, kuri savu prasījumu apmierināšanai būs iereģistrējuši zemesgrāmatā hipotēku, pat ja piedzinējs un hipotekārais kreditors ir iesnieguši izpildu dokumentu vienam zvērinātam tiesu izpildītājam.

Piemēram, ja pie zvērināta tiesu izpildītāja R.S. atrodas izpildu lieta pret parādnieku un ir iereģistrēta piedziņas atzīme par labu piedzinējam C, kā arī pie zvērināta tiesu izpildītāja K.N. atrodas izpildu lieta pret to pašu parādnieku un zemesgrāmatā iereģistrēta hipotēka par labu piedzinējam S, tad, pārdodot īpašumu izsolē, vispirms naudas līdzekļi tiks paredzēti hipotekārā kreditora prasījuma segšanai, vienalga, kurš zvērināts tiesu izpildītājs  R.S. vai K.N. pirmais ir rīkojis nekustamā īpašuma izsoli.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 621. un 622.pantu, ja uz nekustamo īpašumu nav reģistrēta neviena hipotēka, bet piedzinēji zemesgrāmatā būs iereģistrējuši tikai piedziņas atzīmi, tad, sadalot no izsoles iegūto naudas summu, tiks apmierināti tie piedzinēju prasījumi, kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu dokumentiem.

Proti, šeit darbojas princips „kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ”, tas nozīmē, ka tas zvērināts tiesu izpildītājs, kurš pirmais pasteigsies rīkot izsoli nekustamajam īpašumam, kuram nav reģistrētas hipotēkas, naudu sadalīs pirmām kārtām starp tiem piedzinējiem, kuri viņam iesnieguši izpildu dokumentus pret konkrēto parādnieku. Naudas sadale notiek, ievērojot Civilprocesa likuma 623.-626.pantā norādītās kārtas. Pēc naudas sadales starp viņa lietvedībā esošajiem piedzinējiem, ja būs palicis naudas atlikums, tas tiks nodots otram zvērinātam tiesu izpildītājam, lai apmierinātu to piedzinēju prasījumus, kas atrodas viņa lietvedībā pret konkrēto parādnieku.

Apkopojot minēto, tajos gadījumos, kad zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu ir reģistrēta piedziņas atzīme, otrs zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu un pārdot to izsolē. Turklāt, sadalot izsolē iegūto naudu, vispirms tiks apmierināti to piedzinēju prasījumi, kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošajiem izpildu dokumentiem.

Savukārt, ja nekustamajam īpašumam ir reģistrēta pirmās kārtas hipotēka, tad pirmās kārtas hipotekārais kreditors ir tiesīgs atteikt rīkot nekustamā īpašuma izsoli līdz 2012.gada 31.decembrim. Turklāt, salīdzinot ar piedzinēju, kuram par labu ir iereģistrēta piedziņas atzīme, hipotekārajiem kreditoriem ir lielākas tiesības piedziņas procesa laikā, tai skaitā tiesības saņemt naudas summu par pārdoto nekustamo īpašumu, ievērojot Civilprocesa likuma 628.pantā norādīto secību.