Civillikuma 179.panta pirmā daļa paredz vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērna izšķir tiesa.

Augstākās tiesas Senāts 2015.gada 7.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-1478/2015 secina: "Civillikuma 179.pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, tad pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākums uzturēt bērnu".

Savukārt, "ja līdztekus studijām [..] bērns strādā un gūst ienākumus vai arī studijas pārtrauc, tad vecāks, kuram ir piespriests uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu jeb atbrīvošanu no šā pienākuma".

Protams, iepriekš būtu lietderīgi noskaidrot, cik lieli ir meitas ienākumi. Ja students savā brīvajā laikā, piemēram, vasaras brīvlaikā, ir strādājis un guvis ienākumus, ir iespējams, ka, mācību gadam sākoties, darba gaitas tiek pārtrauktas, lai turpinātu pilna laika studijas. Tādā gadījumā varētu uzskatīt, ka jaunais cilvēks cenšas pamazām iekļūt darba tirgū, bet pilnībā par sevi gādāt vēl nespēj.