Likums attiecībā uz pienākumu uzturēt savus bērnus ir ļoti stingrs. Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. No tā izriet, ka vecāki nodrošina sava bērna attīstībai nepieciešamos dzīves apstākļus savu spēju un finansiālo iespēju robežās. Tomēr, lai nebūtu tā, ka kāds no vecākiem pasaka - naudas viņam nav un tāpēc arī uzturlīdzekļus nespēj nodrošināt, šī paša likuma panta piektā daļa paredz vecāka pienākumu neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa nodrošināt katram savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko noteic Ministru kabinets (30% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, kas 2015.gadā ir 108 eiro mēnesī katram savam bērnam).

Šis vecāka pienākums ir absolūts, un agrāk noslēgta savstarpēja vienošanās starp vecākiem to nevar atcelt, citādi tā nav likumīga un ir pretrunā bērna interesēm. Tāpat likums neparedz atvieglot pienākumu nodrošināt sava bērna pamatvajadzības un aprūpi, ja ir piemeklējušas finansiālas vai citas dzīves grūtības, un vismaz minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir jānodrošina jebkurā gadījumā.

Līdz ar to, ja bērna tēvs ir uzsācis savu tiesību realizāciju tiesā, Jums nekas cits neatliek, kā meklēt ceļu iespējai nodrošināt uzturlīdzekļus sava dēla uzturam, jo, ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa noteikt maksājamo uzturlīdzekļu apmēru mazāku par valstī noteikto minimālo apmēru nevar. Turklāt uzturlīdzekļi tiks piedzīti, sākot ar prasības tiesā iesniegšanas dienu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta piektajai daļai tiesas spriedumam ir likuma spēks, un līdz ar to tas ir obligāts un izpildāms, pretējā gadījumā var tikt uzsākta uzturlīdzekļu parāda piespiedu piedziņa ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.