Biznesa augstskolas „Turība” Juridiskās fakultātes prodekāne Ingrīda Veikša skaidro: par mūzikas atskaņošanu viesnīcu istabās ir spriedusi Eiropas Savienības Tiesa, un Latvijai ir saistoša tās judikatūra (EST spriedums C-306/05).

Spriedumā teikts, ka, lai gan televizoru uzstādīšana pati par sevi nav izziņošana (atbilstoši Direktīvai 2001/29), tomēr viesnīcas nodrošinātā signāla pārraidīšana ar televizoru starpniecību, kas ļauj klientiem, kuri ir apmetušies šajā viesnīcā, izziņot darbus neatkarīgi no izmantotās signāla pārraidīšanas metodes, ir izziņošana sabiedrībai.

Tā kā pārraidītais darbs tiek izziņots jaunai sabiedrībai, šī publiskā uztveršana dod autoram ekskluzīvas tiesības to atļaut.

Viesnīcas klienti ir šāda jauna sabiedrība, jo ēterā pārraidīta darba izplatīšana šiem klientiem, izmantojot televizorus, nav vienkāršs tehnisks līdzeklis kā garantēt vai uzlabot sākotnējā raidījuma uztveršanu savā pārklājuma zonā. Tieši pretēji – viesnīca ir iestāde, kas, pilnībā apzinoties savas rīcības sekas, iejaucas, lai nodrošinātu saviem klientiem piekļuvi aizsargātiem darbiem.

Kā ir paskaidrots Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību rokasgrāmatā, autors, atļaujot sava darba pārraidīšanu ēterā, ņem vērā tikai tiešos lietotājus, proti, signāla uztvērēju īpašniekus, kas individuāli vai savā privātajā telpā, vai ģimenes lokā uztver raidījumus. Līdzko šī uztveršana notiek nolūkā sasniegt visplašāko auditoriju, veicot neatkarīgu darbību, ar kuru viesnīcas istabām piemītošais privātās telpas raksturs ļauj signāla izplatīšanu uzskatīt par izziņošanu sabiedrībai.

Tātad arī televīzijas kanālu pieejamību viesnīcas numuros skar autortiesību aizsardzība.