Lēmumu par to, vai sociālajā dienestā pamatoti atteikts piešķirt trūcīgas ģimenes statusu, tāpat kā jebkuru pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu, tiesīga pieņemt tikai atbilstošās pašvaldības dome un tiesa. Labklājības ministrija nav tiesīga pieņemt šādus lēmumus.

Ja jautājuma autore trūcīgas ģimenes statusu pieprasījusi oficiāli (ar rakstisku  iesniegumu un aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju), arī sociālā dienesta  lēmums par statusa atteikumu tiek noformēts un izsniegts rakstiski. Šajā rakstiskajā lēmumā jābūt norādītam ne tikai atteikuma pamatojumam, bet arī informācijai par lēmuma apstrīdēšanas kārtību. Savukārt, ja jautājuma autors arī pašvaldības domes pieņemto lēmumu uzskata par prettiesisku, viņam tas jāpārsūdz Administratīvajā tiesā.

Sociālais dienests lēmumu par ģimenes atbilstību vai neatbilstību trūcīgas ģimenes statusam pieņem, izvērtējot ģimeni pēc vairākiem kritērijiem. Līdz ar to, balstoties tikai uz šeit rakstīto informāciju par divu dzīvokļu esamību, nav korekti vispār jebko apgalvot par atteikuma pamatotību vai nepamatotību.

Tomēr, lūk, MK noteikumu Nr.299 skaidrojums. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.299 1. punktu, kā viena ģimene tiek vērtētas visas personas, kuras mitinās vienā mājoklī un kurām ir kopēji izdevumi par uzturu. Lai noteiktu ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes statusam, tiek vērtēti visu šo personu ienākumi, uzkrājumi, saistības, īpašumi un citi apstākļi. Ja aizbilstamie dzīvo kopā ar aizbildni, atbilstoši noteikumu normām viņi netiek uzskatīti un vērtēti kā atsevišķa ģimene.

 Atbilstoši MK noteikumu Nr.299 2. punkta nosacījumiem, naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašumi ir šķērslis, lai ģimene varētu tikt atzīta par trūcīgu. Savukārt MK noteikumu Nr.299 19. punkts nosaka izņēmumus - tos īpašuma veidus, kuru esamība nav šķērslis, lai ģimene tiktu atzīta par trūcīgu. Tādi ir, cita starpā, "nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi, vai īpašums vai tā daļa,  kas pieder iesniedzējam vai kādam no ģimenes locekļiem, kur dzīvo ģimenes  locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums".

Kā redzams, noteikumi paredz ņemt vērā ne tikai deklarācijas iesniedzējam
piederošo mājokli (mājokļus), bet arī jebkurai citai ģimenē ietilpstošajai personai pilnībā vai daļēji piederošo mājokli (mājokļus). Tāpat būtiski ir - kas dzīvo iesniedzējam un ģimenes locekļiem piederošajos mājokļos, ja tajos nedzīvo iesniedzēja ģimene.

Papildu informāciju varat meklēt šajos tiesību aktos un LV portāla sagatavotajos skaidrojumos: