Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir paredzētas tiesības uz pabalstiem iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai, ja viņiem nav pietiekamu ienākumu. Sociālos pabalstus izmaksā pašvaldība: pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu. 

Pašvaldības sociālais dienests piešķir trūcīgās personas statusu, pamatojoties uz cilvēka ienākumiem. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Šāds ienākumu līmenis valstī noteikts Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”. 

Savukārt dzīvokļa pabalsta piešķiršanai valstī nav viena noteikta ienākuma līmeņa. Daļā pašvaldību tiek noteikts maznodrošinātā iedzīvotāja statuss (tā iegūšanai pašvaldībās noteiktās ienākumu summas ir atšķirīgas, ienākumi var būt lielāki nekā trūcīgā statusa saņemšanai). 

Katrai pašvaldībai ir tiesības saistošajos noteikumos paredzēt arī dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un materiālās situācijas kritērijus personām, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu. Līdz ar to katrā pašvaldībā šī pabalsta piešķiršanas nosacījumi ir atšķirīgi. Tāpēc par iespēju saņemt dzīvokļa pabalstu varat uzzināt tikai savas pašvaldības sociālajā dienestā. 

Kārtība, kādā pašvaldība piešķir sociālo palīdzību, mājokļa pabalstu, tiek noteikta konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos. Šo dokumentu varat meklēt savas pašvaldības mājaslapā, varat par noteikumiem uzzināt savā pašvaldībā. 

Dzīvokļa pabalstā tiek iekļauta gan īres maksa, gan izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem. Par konkrētiem nosacījumiem pabalsta saņemšanai Jums jāuzzina savas pašvaldības sociālajā dienestā.  Lai saņemtu pabalstu, jāiesniedz iesniegums. Sociālais dienests arī prasīs informāciju no Jums par ienākumiem, citus datus, lai novērtētu materiālo situāciju. Tiesības uz dzīvokļa pabalstu var būt arī tad, ja dzīvokli īrē.