Civillikuma 179.pants, kas noteic vecāku pienākumu uzturēt bērnu, neaprobežo šo pienākumu ar bērna pilngadības sasniegšanu, tādēļ personai, sasniedzot 18 gadu vecumu, ir tiesības celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem līdz laikam, kamēr tā pati sevi spēs apgādāt.

Prasības pieteikuma veidlapa maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu atrodama Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumu Nr.783 „Noteikumi par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām” 2.pielikumā.

Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 26.panta pirmā daļa). Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 28.panta otrā daļa).

Prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.²⁵panta pirmajai daļai - ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu. Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu (Civilprocesa likuma 250.²⁵panta otrā daļa). Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma (Civilprocesa likuma 250.² panta trešā daļa). 

Vairāk informācijas varat atrast LV portāla skaidrojumos „Kā noformēt prasību par uzturlīdzekļu piedziņu? ” un
„Uzturlīdzekļi pēc pilngadības sasniegšanas”.