Ja pareizi saprotam, tad jautājumā ir runa nevis par to, ka „nodokļu summa ir lielāka, nekā tiek atļauts maksāt”, bet gan par attaisnoto izdevumu normu - 150 latiem gadā (no 2014.gada - 213,43 eiro), no kuriem atmaksā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (likme 24%) par izdevumiem izglītībai, ārstnieciskajiem pakalpojumiem un vēl dažos citos gadījumos. 

Summas latos tiek minētas, jo šogad iesniedzamajā 2013.gada ienākumu deklarācijā ierakstiem vēl jābūt latos.  

Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izdotajos Ministru kabineta noteikumos gada attaisnoto izdevumu norma ir bijusi noteikta vienmēr. Pārmaksāto nodokli (no noteiktās normas) atgūst, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja attaisnotie izdevumi gadā ir bijuši lielāki par noteikto normu, tie pārceļami uz nākamajiem taksācijas gadiem. Taču ir divas izdevumu pozīcijas, uz kurām neattiecas summas ierobežojums – par zobārsta pakalpojumiem un maksājumiem par plānveida operācijām. Jo – pat ja tēriņi par zobu labošanu, piemēram, bijuši 1500 latu, apmēram ceturto daļu (24% IIN) var atgūt, ja vien nodokļu maksātājam ir bijuši attiecīgi ienākuma nodokļa maksājumi. Šos nenormētos izdevumus kā attaisnotos nevar pārnest uz nākamajiem gadiem, taču var sadalīt uz ģimenes locekļiem. 

Jāņem vērā, ka atgūstamā nodokļa summa nevar pārsniegt taksācijas gada laikā samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Papildu informācijai ieskats no Valsts ieņēmumu dienesta (www.vid.gov.lv)  metodiskā materiāla par attaisnotajiem izdevumiem. 

Fiziskās personas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja – attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem ietveramo izdevumu kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem Ls 150 katram.

Piemērs.

Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā Ls 600 un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par Ls 250, tad taksācijas gadā viņa apliekamais ienākums ir samazināms tikai par Ls 150. Ņemot vērā, ka 2013.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 24%, no budžeta atgūstamā nodokļa summa ir Ls 36 =24% no Ls 150.

Fiziskā persona – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs – var samazināt savu apliekamo ienākumu par saviem, kā arī par savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Par fiziskās personas ģimenes locekļiem ir uzskatāmi tās:

• vecāki, vecvecāki;
• bērni, mazbērni;
• laulātais;
• audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai  speciālās  izglītības  iegūšanu, bet  ne ilgāk  kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
• nepilngadīgs brālis un māsa, kā arī brālis un māsa, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
• apgādībā esošu personu apgādājamie;
• aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona,

kā arī persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti).

Katras personas attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot maksimālo normu Ls 150.

Taksācijas gada attaisnoto izdevumu ierobežojums (Ls 150) neattiecas uz:

• izdevumiem par plānotajām operācijām;
• zobārstniecības pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu).

Šie izdevumi taksācijas gadā atskaitāmi no maksātāja apliekamā ienākuma pilnā apmērā.

Ja izglītības un ārstniecisko izdevumu, izņemot izdevumu par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, taksācijas gada kopsumma nodokļa maksātājam vai viņa ģimenes loceklim pārsniedz Ls 150, nodokļa maksātājs izdevumu pārsnieguma daļu var attiecināt uz nākamo piecu taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem summu, kura pēc citu likumā maksātājam paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, tad attaisnotajos izdevumos taksācijas gadā neiekļautā summa nav atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.

Piemērs.

Nodokļa maksātājs par zobārstniecības pakalpojumiem taksācijas gadā samaksājis Ls 2000. Viņa ar nodokli apliekamais ienākums pēc citu likumā paredzēto summu atskaitīšanas ir Ls 1600. Nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos neiekļautā summa Ls 400 nav pārnesama uz nākamajiem taksācijas gadiem un atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.

Nodokļa maksātāja izdevumus par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem, kuri pēc citu maksātājam likumā paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, var sadalīt starp nodokļa maksātāja ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par nodokļa maksātāju, bet attiecībā uz nodokļa maksātāja ģimenes locekli šo izdevumu pārsnieguma summu var sadalīt starp nodokļa maksātāju un citām personām, kurām ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par nodokļa maksātāja ģimenes locekli.

Piemērs.

Fiziskā persona par taksācijas gada laikā gūtajiem ienākumiem ir samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 300 (ienākums, no kura aprēķināts nodoklis bija Ls 1 250 = Ls 300 : 24%). Minētai personai ir bijuši attaisnotie izdevumi par plānveida operāciju Ls 2 000. Savā iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijā persona var iekļaut tikai daļu no minētajiem izdevumiem, t.i., Ls 1 250, jo atmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt taksācijas gadā samaksāto nodokļa summu (Ls 300). Atlikusī summa Ls 750 uz nākamajiem taksācijas gadiem nav pārnesama, bet to šī persona taksācijas gadā (uz iesnieguma pamata) drīkst sadalīt starp saviem ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par nodokļa maksātāju.