Izvērtējot jautājuma saturu, secināms, ka jautātājs vēlas noskaidrot veidu, kā panākt, lai darba devējs uzsaka darbiniekam darbu sakarā ar to, ka darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, proti, saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumiem.

Darba inspekcija informē, ka puses darba tiesiskās attiecības var izbeigt tikai likumā noteiktos gadījumos un kārtībā.

Visizplatītākie darba līguma izbeigšanas veidi ir pušu vienošanās, darba devēja vai darbinieka uzteikums.

Darba likuma 114.pantā ir paredzēta darba līguma izbeigšana, pusēm savstarpēji rakstveidā vienojoties. Darbiniekam nav pienākuma piekrist darba devēja priekšlikumam par darba līguma izbeigšanu uz abpusējas vienošanās pamata un parakstīt darba devēja sagatavoto vienošanās projektu. Vienlaicīgi Darba inspekcija informē, ka Darba likums neparedz darbiniekam tiesības pieprasīt, lai darba devējs uzsaka darba līgumu, uzteikumā norādot darbinieka izvēlēto uzteikuma pamatojumu, piemēram, konkrētajā gadījumā darbinieka nespēju veikt darbu veselības stāvokļa dēļ.

Darba likums paredz darbiniekam tiesības jebkurā laikā izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, savu gribu paužot rakstveidā.

Konkrētajā situācijā darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darba devēja uzteikuma saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas septīto punktu. Savukārt, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc pušu vienošanās vai pamatojoties uz darbinieka uzteikumu, darba devējam atlaišanas pabalsts nav jāmaksā.

Vēl paskaidrojam, ka gadījumā, ja darbinieka veselības stāvoklis neļauj viņam veikt nolīgtos darba pienākumus, piemēram, ilgstošas slimības rezultātā, Darba likums neuzliek darba devējam pienākumu nekavējoties atbrīvot darbinieku no darba. Taču darbiniekam ir tiesības pieprasīt veikt ārpuskārtas obligāto veselības pārbaudi pie arodslimību ārsta atbilstoši 10.03.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

Saskaņā ar iepriekšminēto noteikumu 4.punktu ārpuskārtas veselības pārbaudi var veikt vai nu pēc darba devēja iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā, vai arī pēc nodarbinātā vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka veselībai kaitīgie darba vides faktori kaitīgi ietekmē nodarbinātā veselību.

Ja arodslimību ārsts sniedz atzinumu, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam un kaitīgie darba vides faktori var tikai pasliktināt darbinieka veselības stāvokli, darbinieks var atteikties veikt nolīgtos amata pienākumus. Tādā gadījumā  darba devējam ar darbinieku jāvienojas par pārcelšanu citā amatā, kuru veicot darbinieka veselības stāvoklis darba vides faktoru ietekmē nepasliktināsies. Ja šādu amatu darba devējam nav iespējas piedāvāt darbinieks jāatbrīvo no darba saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 7.punktu – darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums.

Vēršam uzmanību, ka konkrētajā gadījumā nepieciešams arodslimību, nevis ģimenes ārsta atzinums.