Kā izriet no Darba likuma 138., 139., 140. panta regulējuma, darba laiku var organizēt kā nakts darbu, maiņu darbu vai summēto darba laiku. Tomēr, neatkarīgi no darbiniekam nolīgtās darba laika organizācijas, darba līgumā norādāms konkrēti nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks.

Ja darbs tiek organizēts pēc grafika, kurā ietilpst 24 vai 16 stundu darba dienas, tad darba laiks atbilst summētā darba laika organizācijai (Darba likuma 140. panta regulējums), jo tikai šādas organizācijas gadījumā darbinieku pieļaujams nodarbināt, pārsniedzot normālo dienas darba laiku, bet ne ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

Proti, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieka pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laika pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Pēc būtības summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk par likumā noteiktajām normālā darba laika stundām, nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu skaits tiek izlīdzināts un atbilst attiecīgajā periodā darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam.

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu (darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem), kā arī darba devējam ir pienākums laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku.

Summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam ir jāievēro Darba likuma 140. panta sestajā daļā noteiktie nosacījumi par atpūtas laika nodrošināšanu, proti, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku. Vidējais atpūtas laiks ir nosakāms pārskata perioda beigās, summējot darbinieka atpūtas laika ilgumu un to izdalot ar diennakšu vai nedēļu skaitu pārskata periodā.

Attiecībā uz virsstundu darbu norādām, ka Darba likuma 140. panta piektajā daļā definēts virsstundu darbs summētajam darba laikam, proti, darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Piemēram, ja darbiniekam noteikts viena mēneša pārskata periods, tad par virsstundām būs uzskatāmas tikai tās, kuras darbinieks būs nostrādājis virs mēneša normālā darba laika stundu skaita. Vienlaikus jāvērš uzmanība –, ja darbiniekam ir attaisnotās prombūtnes laiks, tad normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīts attaisnotās prombūtnes laiks, piemēram, atvaļinājuma laiks, darbnespējas laiks u. tml.

Jautājumā par darba laika apmaksu norādām, ka ir svarīgi darba līguma nosacījumi par nolīgto darba algu. Darba algu var nolīgt kā laika algu vai akorda algu.

Laika algu aprēķina atbilstoši nostrādātajam laikam, neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Laika algu var noteikt kā mēnešalgu vai stundas algas likmi. Turklāt norādāms, ka summētā darba laika organizācija neierobežo darba algu nolīgt kā mēnešalgu.

Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam, neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts. Akorda algas sistēma ir alga, ko maksā par konkrēta un noteikta darba apjoma veikšanu. Šajā algu sistēmā būtiskākais nav nostrādātais laiks, bet izdarītā darba daudzums, atbilstoši kuram tiek aprēķināta darba alga. Akorda algas sistēma ir darbiniekiem, kuriem ir jāizpilda konkrētas darba devēja noteiktas darba normas. Tomēr arī akorda algas sistēmā ir svarīgs nolīgtais darba laiks, kurā darbinieks veic darbu saskaņā ar darba devēja apstiprinātajiem veicamo darbu izcenojumiem.

Ja, noslēdzoties summētā darba laika pārskata periodam, ir konstatējams, ka darbinieks veicis virsstundu darbu, saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu darbiniekam jāsaņem piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.