Saskaņā ar Darba likuma 76. panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai ir radušies ar darba devēja piekrišanu.

Savukārt ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. augustā, Darba likuma 76. pants tika papildināts ar ceturto daļu, tajā nosakot: ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis.

Tādējādi norādāms, kaut arī līdz grozījumiem, kas stājās spēkā 01.08.2021., Darba likuma regulējums jau paredzēja darba devēja pienākumu atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai ir radušies ar darba devēja piekrišanu, praksē arvien vairāk ienākot jaunām nodarbinātības formām (attālinātajam darbam), ar minētajiem grozījumiem tika precizēts un noteikts tiesiskais ietvars darba devēja pienākumiem darba tiesisko attiecību jomā gadījumā, ja tiek veikts attālinātais darbs.

Ņemot vērā, ka 2023. gadā grozījumi minētajā Darba likuma normā nav veikti, paskaidrojam, ka arī šobrīd (2023. gadā un turpmāk) gadījumā, ja darbinieks un darba devējs vienojas par attālinātā darba veikšanu, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu sedz darba devējs, ja vien individuālajā darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis.

Vienlaikus jāuzsver, ka darba devējs sedz izdevumus, kas tieši saistīti ar attālinātā darba veikšanu.