Īrēju dzīvokli no SIA “INVEST GROUP”. Dzīvokļa apskates laikā vairākas reizes jautāju, vai krāsns atrodas normālā stāvoklī un vai to var kurināt, saņēmu atbildi no aģenta, ka, jā, ir droši un var kurināt. Esmu parakstījusi līgumu, iesniegusi depozītu un pirmo iemaksu. Taču esmu saskārusies ar to, ka trešajā īres dienā dzīvoklis bija pilns ar dūmiem. Nama pārvaldītājs nekādu atbalstu nav sniedzis, tikai teicis, ka jāatver logs (janvārī) un jāuzliek elektriskais radiators. Sestdien, kad dzīvoklī joprojām bija dūmu smaka, tika izsaukti ugunsdzēsēji un veikta tehniskā apskate. Ugunsdzēsēji norādīja, ka krāsns ir sabojāta un to vajag remontēt. Tātad dzīvoklī neesmu dzīvojusi, jo visu laiku bija dūmi. Vai šajā gadījumā ir iespējams atgriezt naudu, jo es uztraucos par savu drošību un nevēlos šo dzīvokli īrēt? Mēģinot izbeigt īres līgumu, dzirdu tikai draudus, un nav iespējams satikties. Apgalvo, ka pārzvanīs pēc stundas, tad neatbild. Principā, papētot LR likumus, varu secināt, ka tika pārkāpts Dzīvojamo telpu īres līguma 18. pants “Izīrētāja pienākums”: “(1) Izīrētājam ir pienākums nodot dzīvojamo telpu īrnieka lietošanā un nodrošināt īrniekam iespēju to netraucēti lietot visu dzīvojamas telpas īres līguma noteikto laiku. (3) Izīrētājam, ciktāl tas ir no viņa atkarīgs, ir pienākums uzturēt dzīvojamo māju, kurā izīrēta dzīvojamā telpa, un nodrošināt tās ekspluatāciju (fizisku saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai īrnieks varētu dzīvojamo telpu izmantot dzīvošanai un gūt no tās visu to labumu, ko viņam ir tiesības saņemt saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu.”

Tāpat ir pārkāpts iepriekš minētā likuma VIII nodaļas “Administratīvie pārkāpumi dzīvojamo telpu izīrēšanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā” 42. pants “Traucējumu radīšana īrētās dzīvojamās telpas lietošanā”: “(2) Par tādu traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam īrētajā dzīvojamā telpā izmantot apkuri, elektroenerģiju, auksto un karsto ūdeni, kanalizāciju, kā arī sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu, piemēro naudas sodu dzīvojamās telpas izīrētājam – fiziskajai personai – līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.”

Kā arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības”: “b) siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju (turpmāk – dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums), d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, f) dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana, g) ugunsdrošības prasību izpildes nodrošināšana.”