Visticamāk, ieraksts par tēvu dzimšanas apliecībā tika veikts saskaņā ar LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantu “Ieraksts par bērna tēvu, ja nav noteikta paternitāte”.

Atbilstoši tam, ja bērns piedzimis mātei, kura nav laulībā, un ja nav vecāku kopēja pieteikuma vai tiesas sprieduma par paternitātes noteikšanu, ierakstu par bērna tēvu dzimšanas aktu grāmatā izdarīja ar mātes uzvārdu, savukārt bērna tēva vārdu ierakstīja pēc viņas norādījuma, nepārbaudot, vai tas atbilst reālai personai.

Ieraksts par bērna tēvu saskaņā ar šo pantu bija fiktīvs ar mērķi aizsargāt bērna intereses, proti, neparādīt, ka attiecīgajam pilsonim tēvs nav konstatēts likumā paredzētajā kārtībā. Šāds ieraksts, kas izdarīts saskaņā ar 58. pantu, nerada tiesiskas sekas personai, kuras vārds, uzvārds, tēva vārds sakrīt ar bērnam ierakstīto, jo bērna tēvs nav konstatēts likumā paredzētajā kārtībā.

Atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 44. panta ceturtajai daļai saskaņā ar mātes vai pilngadīgas personas iesniegumu ierakstu par bērna tēvu, ja tas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā paredzētajā kārtībā, anulē, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas atzinumu. Savukārt atbilstoši 37. pantam dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja svītrots ieraksts par tēvu, ja tas izdarīts LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā paredzētajā kārtībā.

Līdz ar to, ja bērna dzimšanas reģistrā veikts fiktīvs ieraksts par bērna tēvu saskaņā ar LPSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantā paredzēto kārtību, personai nepieciešams vērsties dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu par reģistra ieraksta labošanu, savukārt pēc tam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzams pieteikums tiesā par paternitātes fakta konstatēšanu.

Civillikuma 158. panta otrā daļa noteic, ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, bērna māte, bērna aizbildnis un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas var prasīt tiesas ceļā konstatēt paternitātes faktu.

Civilprocesa likuma 249.2 pants noteic, ka tad, ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanās kārtībā (Civilprocesa likuma VI sadaļa).

Tādējādi, lai ierakstītu bērna dzimšanas apliecībā kā tēvu personu, kura ir mirusi, tiesā ir jāsniedz prasības pieteikums par juridiskā fakta konstatēšanu. Prasības pieteikumam ir jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka mirusī persona ir bērna tēvs. Vajadzības gadījumā var pieaicināt lieciniekus.

Ņemot vērā, ka pastāv iespēja, ka notāra noteiktajā termiņā varētu nebūt iespējams veikt visas nepieciešamās darbības, t. sk. pabeigt tiesvedību, lai konstatētu paternitātes faktu, pēc tam, ja paternitātes fakts tiks konstatēts, bērnam būs iespējams celt mantojuma prasību. Saskaņā ar Civillikuma 667. pantu mantojuma prasību, ar kuru aizsargā mantojuma tiesību, var celt katrs mantinieks, vienalga, vai viņš aicināts pēc likuma, testamenta vai līguma un vai viņš prasa visu mantojumu vai tikai tā daļu. Mantojuma prasības celšanai Civillikuma 685. pantā ir noteikts 5 gadu noilguma termiņš, skaitot no dienas, kad radušās tiesības šo prasību celt (pēc paternitātes fakta konstatēšanas).