Darba likumā ir paredzēts –, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana riskam tiktu novērsta.

Atbilstoši Direktīvai 92/85/EEK darba devējam ir pienākums pašam (bez īpašas ārsta norādes) izvērtēt darba riskus, vai darba apstākļi un/vai darba laiks ir atbilstoši grūtnieces stāvoklim, un paziņot grūtniecei par minētās izvērtēšanas rezultātiem.

Savukārt Darba aizsardzības likums paredz, ka grūtniecēm atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārsta atzinumam ir tiesības uz darba devēja noteiktiem papildu atvieglojumiem, ja darba vides faktori un darbi var radīt risku drošībai un veselībai.

Ja atbilstošus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba likums paredz, ka darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu, kura laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 30.7. punktu darba devējam grūtniecei ir jānodrošina iespēja atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām.

Šādu ārsta atzinumu (izziņu) darba devējam izsniedz ārstējošais ārsts (ginekologs). Parasti grūtniecei, stājoties grūtniecības uzskaitē, ārstējošais ārsts izvērtē topošās māmiņas profesijas un darba apstākļu iespējamo ietekmi uz bērniņu.

Svarīgi atcerēties, ka darba devējam ir pienākums veikt nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus, lai jebkādus riskus, ja tādi ir konstatēti, novērstu. Ja riskus nav iespējams novērst, Darba likuma 99. pants paredz, ka tādā gadījumā darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā, turklāt darba samaksas apmērs jaunajā darbavietā nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja arī to nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei apmaksātu atvaļinājumu, tā laikā saglabājot iepriekšējo vidējo izpeļņu. Tādi paši nosacījumi darba devējam ir jāievēro ne tikai darbinieces grūtniecības laikā, bet arī pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.