Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveicināti! Daudzdzīvokļu mājā ir nodibināta biedrība, kas veic mājas apsaimniekošanu. Vai dzīvokļa īpašniekam, kurš nav biedrības loceklis, ir tiesības pieprasīt informāciju par uzkrājuma fonda stāvokli, veiktajiem un plānotajiem darbiem? Par kādu laika periodu (gads, 10 vai 15 gadi) to ir iespējams noskaidrot? Šo gadu laikā netika sniegtas atskaites. Kā juridiski pareizi noformēt šādu pieprasījumu? Pateicos par atbildi!
Dzīvokļu īpašnieki veido dzīvokļu īpašnieku kopību, kurai ir jāpiedalās mājas pārvaldīšanā. Dzīvokļa īpašnieku kopība, kā noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā, ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.
Savukārt dzīvokļu īpašnieku biedrība ir jādibina, lai labāk varētu pārvaldīt māju, lai tā būtu subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību uz pilnvarojuma pamata, iepriekš LV portāla publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj” ir skaidrojis zvērināts advokāts Jānis Lapsa.
Kas attiecas uz dokumentiem par remontdarbiem, tiem ir jābūt mājas lietā. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pants nosaka, ka “mājas lieta iekārtojama par ikvienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Mājas lietu kārto dzīvojamās mājas īpašnieks, ja tas nav noteicis citu personu mājas lietas kārtošanai”.
Parasti mājas lieta glabājas pie pārvaldnieka (apsaimniekotāja), ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi.
Likuma 28. pants nosaka: “Dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem un izgatavot dokumentu atvasinājumus, ievērojot personu datu aizsardzības prasības.”
Ieteiktu vērsties pie biedrības vadības ar rakstisku iesniegumu, lai iepazītos ar nepieciešamajiem dokumentiem. Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. pants nosaka obligātos rekvizītus, kas dokumentam nodrošina juridisko spēku. Proti, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā jāiekļauj šādi obligātie rekvizīti:
Privātpersonas rakstītā iesniegumā autors ir iesnieguma iesniedzējs, adresāts – biedrība un, ja zināms, konkrēta amatpersona, kurai iesniegums tiek adresēts.
Iesniegumu var rakstīt gan uz papīra rokrakstā, gan datorrakstā jeb elektroniskā formātā (pēc tam to izdrukājot vai nosūtot adresātam uz elektroniskā pasta adresi).
Lai elektroniskā formātā sagatavots dokuments – e-dokuments – iegūtu juridisko spēku, tam ir jābūt parakstītam. E-dokumentu var parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Šādam e-dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra formāta dokumentam.
Vairāk par to, kā rakstīt iesniegumu, varat lasīt LV portāla publikācijā “Personas iesniegums iestādei. Kā to iesniegt?”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
