Atlaišanas pabalsta izmaksu obligātā kārtā nosaka Darba likuma 112. pants, nosakot, ka pēc darba devēja uzteikuma atbilstoši Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajiem gadījumiem darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu:

• viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
• divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;
• triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;
• četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Tāpat darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šī panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā, ja darbinieks atbilstoši šī likuma 100. panta piektās daļas noteikumiem uzteic darba līgumu un darba devējs piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs.

Citos darba attiecību izbeigšanas gadījumos atlaišanas pabalsta izmaksa ir pušu vienošanās.