Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, kuru viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Savukārt viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās (Civillikuma 89. pants).

Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

1. manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
2. priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3. manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4. laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
5. manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā (Civillikuma 91. pants).

Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma daļa, kuru ieguvāt kā dāvinājumu pirms laulības, ir uzskatāma par jūsu atsevišķu mantu, turpretī, lai otra nekustamā īpašuma daļa arī tiktu uzskatīta par jūsu atsevišķu mantu, nepietiek tikai ar īpašumtiesību reģistrāciju, bet, reģistrējot īpašuma tiesības zemesgrāmatā, nepieciešams veikt atzīmi, ka minētais īpašums ir jūsu atsevišķa manta. Pretējā gadījumā laulības laikā iegādātā īpašuma daļa var tikt uzskatīta par laulāto kopmantu (īpaši, ja īpašums tiek iegādāts par laulāto kopējiem līdzekļiem vai vīra līdzekļiem, vai ar vīra cita veida palīdzību). Jums ir iespēja arī noslēgt laulības līgumu un ar laulāto vienoties, ka minētais īpašums ir uzskatāms par jūsu atsevišķu mantu.