Labdien! Sievasmāte tikai četrus gadus pēc vīra nāves atcerējās, ka dzīvoklis (laukos) bija reģistrēts uz viņa vārda. Vai tik ilgs laikposms pēc īpašnieka nāves kaut ko maina mantojuma kārtošanas procedūrā (plānojām, ka īpašumu mantos viens no mirušā bērniem)? Paldies!
Diemžēl jautājumā nav ietverta informācija par to, vai pēc vīra nāves tika vai netika uzsākta mantojuma lieta.
Līdz ar to, ja mantojuma lieta bija uzsākta un mantinieki jau ir pieņēmuši mantojumu, bet mantojuma sastāvā netika iekļauts konkrētais dzīvoklis, un tas joprojām ir uz mirušās personas vārda, tad Ministru kabineta noteikumu Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un lietu vešanu” 106. punkts nosaka: “Ja nepieciešams papildināt mantojuma apliecību, zvērināts notārs notariāla akta formā taisa papildinājumus mantojuma apliecībā.”
Tas nozīmē, ka mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem jāvēršas pie tā paša notāra, pie kura tika kārtota mantojuma lieta, lai veiktu papildinājumu mantojuma apliecībā ar konkrēto īpašumu.
Savukārt, ja mantojuma lieta nemaz nebija uzsākta, tad ir jāvēršas pie notāra, lai uzsāktu mantojuma lietu. Ja mantinieki, kuri pieņēmuši mantojumu faktiskajā valdījumā, mantošanas iesniegumu iesniedz pēc Civillikumā noteiktā gada termiņa beigām, notārs pēc sava ieskata mantojuma atklāšanos neizsludina.
Abos gadījumos ir nepieciešams vērsties pie notāra, kurš informēs par konkrētajā situācijā veicamajām darbībām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!