Saskaņā ar Darba likuma 114. pantu darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Iniciēt darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu, var gan darbinieks, gan darba devējs. Ja otra puse piekrīt izteiktajam piedāvājumam, šāda vienošanās ir slēdzama rakstveidā. Ja otra puse nepiekrīt darba tiesisko attiecību pārtraukšanai, darba tiesisko attiecību pārtraukšana uz Darba likuma 114. panta pamata nevar notikt.

Tas nozīmē, ja darba tiesisko attiecību izbeigšanas iniciators ir darba devējs un ar darbinieku nav iespējams panākt savstarpēju vienošanos par attiecību izbeigšanu, tad darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Līdz ar to, ja darba devējam radies kāds no iepriekš minētajiem apstākļiem, darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uzsakāmas atbilstoši Darba likuma 101. panta pirmajai daļai, ievērojot Darba likumā noteikto uzteikšanas kārtību un termiņus.

Ja darba devējs uzskata par lietderīgu uzņēmumā veikt saimnieciska un organizatoriska rakstura pasākumus un to rezultātā veikt darbinieku skaita samazināšanu vai amatu likvidēšanu, darba devējam ir tiesības uzteikt darbiniekam darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu – darbinieku skaita samazināšana (darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatoti ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā). Uzsakot darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.