Ja nodarbinātais darbā tiek vai ticis pakļauts kaitīgiem darba vides faktoriem un radušās aizdomas, ka personai varētu būt arodslimība, ir veicama arodslimības izmeklēšana saskaņā ar Ministru kabineta 06.11.2006. noteikumiem Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 908).

Ja ārstniecības iestādes izveidotā ārstu komisija arodslimībās pieņem lēmumu, ka personas attiecīgā slimība ir arodslimība, tā izsniedz personai atzinumu. Persona ar komisijas izsniegto atzinumu par arodslimību vēršas pie ģimenes ārsta, pie kura tā ir reģistrēta. Ģimenes ārsts invaliditātes smaguma pakāpes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) nosūta arodslimnieku uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (turpmāk – Ekspertīzes komisija) invaliditātes ekspertīzei atbilstoši normatīvajiem aktiem par invaliditātes ekspertīzes kārtību. Ekspertīzes komisija arodslimniekam izsniedz invaliditātes izziņu, ja arodslimniekam tiek noteikta invaliditāte, kuru izraisījusi arodslimība, un izrakstu no ekspertīzes akta par darbspēju zaudējumu.

Savukārt, lai noteiktu tiesības uz normatīvajos aktos paredzēto apdrošināšanas atlīdzību, arodslimnieks iesniedz ārstu komisijas un Ekspertīzes komisijas izsniegtos dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Attiecībā uz darba devējam noteiktajiem pienākumiem gadījumā, ja nodarbinātajam ir konstatēta arodslimība, norādām, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 908 25. punktu Valsts darba inspekcija informē darba devēju, pie kura strādā konkrētais nodarbinātais, par darba vides riska faktoriem, kas izraisījuši arodslimību. Savukārt, kā ir noteikts MK noteikumu Nr. 908 26. punktā, darba devējs pēc minētās informācijas saņemšanas veic darba aizsardzības pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī paredz iespēju norīkot arodslimnieku alternatīvos darbos, kur nepastāv to kaitīgo darba vides faktoru risks, kas izraisa personas veselības traucējumus.

Līdz ar to norādām, ka darba devējam ir tiesības darbinieku turpināt nodarbināt iepriekšējā amatā ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta Ekspertīzes komisijas ziņojumā par arodslimības gadījumu doto norādījumu izpilde, jo nav pieļaujams, ka darbinieks tādā pašā apjomā turpina darbu to kaitīgo darba vides faktoru ietekmē, kas izraisīja personas veselības traucējumus.

Ekspertīzes komisijas norādījumi ir jāvērtē darba devējam. Normatīvajos aktos nav noteikts slodzes samazināšanas piemērs. Darba devējam ir jāmeklē risinājumi, kā atvieglot arodslimnieka slodzi, nepieļaut darbinieka veselības stāvokļa pasliktināšanos, tādējādi ir svarīgi izvairīties no to darba vides riska faktoru iedarbības, kas bija izraisījuši slimību. Darba devējam (darba aizsardzības speciālistam) jācenšas rūpīgi izvērtēt šāda darbinieka pienākumi, konkrētajā gadījumā, īpaši pievēršot uzmanību psihoemocionālajam riskam darba pienākumu izpildē. Darba devējam jāvērtē, kādi pasākumi konkrētā riska faktora novēršanai vai samazināšanai atbilstoši apstākļiem ir iespējami, piemēram, nepilna darba laika noteikšana, biežāku pārtraukumu nodrošināšana, darba slodzes (kvantitatīvās un kvalitatīvās) plānošana un pielāgošana nodarbinātā iespējām (piemēram, darbinieka darba spēju un īpatnību apzināšanās un atbilstoša darbu plānošana). Tāpat arī norādāms, ka psihoemocionālā riska mazināšanai var būt arī tādi preventīvie pasākumi kā dažādu atbalsta programmu ieviešana (piemēram, sporta aktivitāšu atbalstīšana, veselīga dzīvesveida popularizēšana u. c.), stresa vadības mācību organizēšana.

Darba devējam, lai novērstu risku darbinieka veselībai, pieļaujams arī pārcelt darbinieku citā darbā atbilstoši nodarbinātā izglītībai un prasmēm, kur kaitīgo darba vides riska faktoru ietekme ir izslēgta, ja šāda iespēja uzņēmumā pastāv.

Par darbinieka pārcelšanu citā darbā vai grozījumiem noslēgtā darba līguma nosacījumos, piemēram, par grozījumiem nolīgtajā darba laikā, vienojoties par nepilnu darba laiku, ir rakstveidā jāvienojas ar darbinieku. Grozījumus darba līgumā veic, ievērojot Darba likuma 97. pantā (darba līguma grozīšana, darbiniekam un darba devējam vienojoties) vai 98. pantā (darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem) noteikto kārtību. Ja darbinieks piekrīt darba devēja izteiktajam priekšlikumam un paraksta vienošanos par darba līguma grozījumiem, tai ir juridisks spēks un tā ir uzskatāma par sākotnējā darba līguma sastāvdaļu. Darbiniekam, izvērtējot darba devēja piedāvātos darba līguma grozījumus, ir tiesības atteikties no darba līguma grozīšanas. Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem darba tiesisko attiecību noteikumu grozījumiem, darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.

Saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums. Šādā gadījumā darbiniekam ir izmaksājams atlaišanas pabalsts Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā. Jāņem vērā, ka uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu, ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā. Tādējādi tikai gadījumā, ja uzņēmumā objektīvi pastāvošo apstākļu dēļ nav iespējams veikt darba aizsardzības pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai vai ja nav iespējams arodslimnieku pārcelt citā piemērotā darbā, kur nepastāv to kaitīgo darba vides faktoru risks, kas izraisīja personas veselības traucējumus, darba devējs ir tiesīgs darbiniekam uzteikt darbu.