Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. pantā ir noteikts klienta vai viņa apgādnieka pienākums samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī pārējie nosacījumi.

Ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ja persona pieprasa pašvaldības pilnībā vai daļēji apmaksātus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumus, pašvaldības sociālais dienests, ievērojot šā likuma 5. panta otrajā daļā noteikto, novērtē personas maksātspēju, pamatojoties uz personas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uzturlīgumiem. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī personas apgādniekiem, viņi iesniedz informāciju par ienākumiem pašvaldības sociālajam dienestam, kas lemj par pakalpojuma piešķiršanu.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 37. punktā ir noteikts, ka apgādnieks konkrēti šī likuma izpratnē ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.

Samaksa par sociālajiem pakalpojumiem un nosacījumi detalizēti tiek regulēti pašvaldības saistošajos noteikumos, tajā skaitā, piemēram, ņemot vērā situāciju, ja ir noslēgts uztura līgums, kurā paredzēta nekustamā īpašuma nodošana uztura devējam. Individuālā situācijā par pakalpojuma – pansionāta – apmaksas nosacījumiem jāuzzina pašvaldībā.