Civillikuma 91. pants nosaka, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

1. manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
2. priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3. manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4. laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
5. manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kurš to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.

Pieņemu, ka jautājums ir par mantas dalīšanu laulības šķiršanas gadījumā, līdz ar to vispārējā gadījumā mantojumā saņemtā manta ir attiecīgā laulātā atsevišķa manta, tomēr katrs gadījums ir jāskata individuāli, ņemot vērā faktisko situāciju un laulāto mantiskās attiecības, piemēram, ja otrs laulātais konkrētajā īpašumā ir veicis ieguldījumus, tad viņam varētu būt tiesības pretendēt uz īpašumā veikto ieguldījumu.