Jautājumā sniegtā informācija liecina: ja šobrīd izlemsiet pēc savas iniciatīvas izbeigt darba attiecības, tad tas būtiski ietekmēs jūsu turpmāko finansiālo nodrošinājumu gan grūtniecības laikā, gan pēc bērna piedzimšanas.

Maternitātes pabalstu jeb tā saukto dekrēta naudu var saņemt sieviete, kas ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, kura grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ zaudē ienākumus un kurai ārsts izsniedzis darbnespējas lapu B.

Atsevišķos gadījumos arī sieviete, kura nav nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā, var saņemt maternitātes pabalstu, tajā skaitā, ja zaudējusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības (dekrēta) atvaļinājuma sākuma datuma.

Tiesībām uz maternitātes pabalstu ir arī kvalifikācijas periods, sociālajai apdrošināšanai jābūt vismaz trīs mēnešus pēdējā pusgadā (sešos mēnešos) vai vismaz sešus mēnešus pēdējos divos gados (24 mēnešos).

Minimālais sociālās apdrošināšanas periods jeb kvalifikācijas periods ir laika posms, kurā cilvēks ir bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais un ir veiktas sociālās iemaksas maternitātes apdrošināšanai.

Ja ir piešķirts maternitātes pabalsts, tad seko arī tiesības uz vecāku pabalstu. Ja maternitātes pabalsts netiek piešķirts, tad pēc bērna piedzimšanas ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu 171 eiro mēnesī, bet netiek maksāta t. s. māmiņalga jeb vecāku pabalsts, ja vien bērna kopšanas atvaļinājumu nenoformē bērna tēvs, kas ir nodarbināts.

Informācija individuālā situācijā par tiesību iegūšanu uz pabalstiem būtu labāk jānoskaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā: rakstot uz konsultacijas@vsaa.gov.lv vai zvanot uz 64507020.

Papildus jānorāda, ka grūtniecei ir tiesības uz atvieglotiem nodarbinātības nosacījumiem – darba līguma izmaiņām.

Tiesību normas nenosaka kārtību, kādā darbiniece darba devējam paziņo par gaidāmo bērniņu un došanos pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājumā. To var izdarīt parastā sarunā, tāpat pastāv iespēja darba devējam iesniegt ārstējošā ārsta (ginekologa) izsniegtu izziņu. Tas būtu jādara, kad pati sieviete to uzskata par nepieciešamu, piemēram, ja ir vajadzīgas izmaiņas saistībā ar nodarbinātību (darba līguma grozījumi, piemērojot atvieglotākus noteikumus veselības stāvokļa dēļ, atbilstoši Darba likuma 99. pantam).

Darba devējam ir aizliegts veikt darbības, kas jebkādā veidā diskriminē darbinieci grūtnieci. Tostarp ir aizliegts atbrīvot no darba grūtnieci grūtniecības dēļ.

Darba likuma 99. pants nosaka: lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja šādu pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.

Darba likuma 134. pants dod tiesības grūtniecei prasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku. Ja ir saņemts ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai, grūtnieci ir aizliegts nodarbināt nakts darbā, bet, ja sieviete darba devējam nav iesniegusi attiecīgu ārsta atzinumu, darba devējs viņu nakts darbā nodarbināt drīkst. Aizliegta ir grūtnieces nodarbināšana nedēļas atpūtas laikā.

Savukārt Darba likuma 147. pantā ir noteiktas tiesības darba laikā grūtniecei atstāt darbavietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.