Bez šaubām, tēvu ar dēlu saista stipras radniecības saites, tās neviens nevar apstrīdēt. Tomēr, ja jautājumā ir domātas mantojuma tiesības, tad tās Latvijas Republikā ir noteiktas Civillikumā.

Tā, piemēram, zemes īpašniekam (tēvam) ir tiesības novēlēt zemi tieši dēlam testamentā, atbilstoši Civillikuma 418. pantā noteiktajam. Testamentu ir ieteicams sagatavot pie notāra, vairāk par to lasiet šeit.

Tomēr, pat ja ir sastādīts testaments, likums aizsargā arī pārējo likumisko mantinieku tiesības (tie ir neatņemamās daļas tiesīgie), atbilstoši Civillikuma 422, 423. pantā noteiktajam:

• neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.
• neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība.
• neatņemamās daļas tiesīgajam ir jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu līdz uzaicinājumā noliktam termiņam. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies.

Pēc tā izsludināšanas arī mantiniekiem pie notāra ir jāpiesākas. Jāpiebilst, ka mantinieks vai mantinieki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, ja mantojuma atstājējam ir palikušas neizpildītas saistības pret kreditoriem) var atteikties mantojumu pieņemt.