Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

1. manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
2. priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
3. manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
4. laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
5. manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.

Tas nozīmē, ka no mantotā nekustamā īpašuma pārdošanas saņemtie naudas līdzekļi visparējā gadījumā būtu uzskatāmi par jūsu atsevišķu mantu, jo tie atvieto mantoto īpašumu (Civillikuma 89. pants). Arī iegādājoties par šiem līdzekļiem citu īpašumu, būtu jāpieņem, ka tā ir jūsu atsevišķā manta, bet strīda gadījumā jūsu pienākums būtu pierādīt, ka īpašuma iegādē ir izmantoti tikai jūsu atsevišķie līdzekļi (atsevišķa manta). Tāpēc, lai nerastos pārpratumi, iegādājoties nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā ir jāizdara atzīme, ka konkrētais īpašums ir jūsu atsevišķā manta.