Ja persona ir strādājusi Latvijā un kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un ir sasniegusi šajā valstī noteikto pensijas vecumu, tad personai ir tiesības pieprasīt pensiju no katras valsts. Tiesības uz pensiju katra dalībvalsts nosaka saskaņā ar saviem tiesību aktiem un noteiktajiem kritērijiem (pensijas vecumu, nepieciešamo apdrošināšanas stāžu u. c.). Tas nozīmē, ka Latvijas pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem.

Ja apdrošināšanas stāžs ir pietiekams, lai noteiktu tiesības uz pensiju, tad citā dalībvalstī uzkrātie apdrošināšanas periodi tiesību noteikšanai netiek izmantoti. Savukārt, ja personas uzkrātais Latvijas apdrošināšanas stāžs nav pietiekams, lai rastos tiesības uz pensiju, bet persona ir uzkrājusi apdrošināšanas periodus arī citā ES dalībvalstī un tos ir apstiprinājusi attiecīgās valsts kompetentā iestāde, tad tiesības uz pensiju var noteikt apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā, tomēr vecuma pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu.

Valsts vecuma pensijas vai tās daļas apmēra pārskatīšanu veic vienu reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentus atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, par kuru ir piešķirta vecuma pensija.

Vācijā uzkrātais apdrošināšanas stāžs netiek ņemts vērā, indeksējot Latvijas pensiju.