Pašvaldība neizīrē dzīvokli jebkuram, kuram pašam nav īpašumā mājokļa. Ja sava īpašuma nav, katrs atbilstoši savām iespējām izvēlas mājokli no dzīvokļu tirgū piedāvātajiem.

Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu dzīvojamo telpu vienīgi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajām personām un ievērojot šā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus. Pašvaldības dzīvokļi ir paredzēti konkrētām iedzīvotāju grupām, galvenokārt maznodrošinātajiem, kā arī dažādām ārkārtējām situācijām.

Dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos.

Likums savukārt noteic: Pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību:

1) piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

2) piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

3) ja personas īpašumā ir šā likuma 16. panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.

Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad pašvaldībai ir tiesības atteikt personai šā likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus.