Gadījumā, ja ir neskaidrības par to, kā notiek parāda piedziņa, parādniekam ir tiesības vērsties pie tiesu izpildītāja, lai noskaidrotu visu nepieciešamo informāciju par piedziņu (piemēram, par to, kādā kārtībā tiek dzēsts parāds).

Bet jāuzsver, ka tiesu izpildītāju, kurš veiks parāda piedziņu, izvēlas piedzinējs, un likums paredz tikai atsevišķus gadījumus, kuros ir iespējams pieteikt noraidījumu tiesu izpildītājam.

Civilprocesa likuma 550. pants paredz, ka tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās — līdz trešajai pakāpei, viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti.

Noraidījumu tiesu izpildītājam, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu, var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Pieteikumu tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību.

Ja tiesu izpildītājs sevi atstatījis vai ir noraidīts, viņš izpildu dokumentu nodod tālākai izpildīšanai citam tiesu izpildītājam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.

Vairāk par parādnieka tiesībām un pienākumiem varat uzzināt šeit.