Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” 33. punktu, ja mantojamās mantas sastāvā ir individuālā komersanta uzņēmums, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, tad attiecīgo uzņēmumu novērtē sertificēts vērtētājs un novērtējumu pievieno mantojuma lietai.

Līdz ar to prasība pēc zemnieku saimniecības novērtēšanas ir likumīga un pamatota.

Ja personai materiālais stāvoklis neļauj apmaksāt dažādus pakalpojumus, persona ir tiesīga vēsties pēc palīdzības savas pašvaldības sociālajā dienestā, kuras teritorijā atrodas viņas deklarētā dzīvesvietā – pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu. Sociālais dienests izvērtēs personas mantisko stāvokli un izskaidros, uz kādu palīdzību personai ir tiesības pretendēt katrā konkrētajā gadījumā.

Civillikuma 404. pants noteic, ka mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

1) pirmā šķirā manto bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot;

2) otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;

3) trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;

4) ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 405. pantu zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

Ņemot vērā, ka bērns ir pirmās šķiras mantinieks (un ja šāds mantinieks izsaka savu gribu mantot), tad zemākas šķiras mantinieki (mirušā vecāki) nemanto.